Augsnē kalcijam (Ca) un magnijam (Mg) ir būtiski svarīgas funkcijas – tie ir augu augšanai nepieciešami barības elementi. Kopā ar trūdvielām tie nosaka augsnes struktūru un optimizē augsnes reakciju (pH). Kalcija un arī magnija trūkums rada augsnes paskābināšanos, kas tālāk daudzpusīgā veidā negatīvi ietekmē tās īpašības.
Augsne sistemātiski paskābinās. To nosaka kalcija un magnija iznese ar tekošā gada ražu un izskalošanās zudumi. Gada laikā atkarībā no nokrišņiem un to sadales pa mēnešiem un augsnes tipa kalcija izskalošanās zudumi sasniedz 100 – 300 kg no 1 ha. Atsevišķos gadījumos tie var būt pat 400 – 500 kg/ha.

Kalcija (Ca) loma augos:
Ca deficīta vizuālās pazīmes vispirms parādās augu galotņu daļās uz jaunajām lapām, ziediem, aizmetņiem (vecākās augu lapās Ca daudzums ir lielāks kā jaunajās);
Ca trūkums veicina sēņu ierosināto slimību attīstību, samazinās augu pretošanās spējas pret slimībām;
Ca trūkuma dēļ veldrējas labība, slikti glabājas un pūst kartupeļi, bietes u.c.;
Samazinās garšas īpašības;
Ca trūkums samazina kultūraugu ražu.

Kaļķošana ne tikai palielina kultūraugu ražu, bet arī uzlabo to ziemošanas spējas, jo palielina cukura daudzumu ziemojošajos augos. Kaļķošana uzlabo arī ražas kvalitāti: graudiem cepamīpašības, rapšiem eļļas saturu, kartupeļiem cietes saturu. Kaļķošanas rezultātā graudaugiem pieaug arī 1000 graudu masa, bet dārzeņiem kaļķošana palielina cukura un karotīna saturu.
Kaļķotās augsnēs arī minerālmēsli tiek labāk izmantoti, jo kaļķošana sekmē dzelzs un alumīnija fosfātu pārvēršanos vieglāk šķīstošos un augiem izmantojamos kalcija fosfātos.


Dažādu augšņu vajadzība pēc lēnas iedarbības kaļķošanas materiāla – CaCO3, lai iegūtu vēlamo augsnes reakciju (t/ha)

Ražas samazināšanās augsnēs ar zemu pH: