Vasaras rapša audzēšanai ir piemērotas vieglas māla, smilšmāla un mālsmilts augsnes, kuru pHKCl ir neitrāla vai tuvu tai (6,0-6,5) ar pietiekošu mitruma nodrošinājumu. Ja augsne ir skāba, to nepieciešams kaļķot. Augsnes kaļķošanai piedāvājam BTC kaļķi, kuru lietojot sējas gadā ir mazāks risks saskarties ar apgrūtinātu bora uzņemšanu, bez tam BTC kaļķi var lietot arī pa augošiem augiem. Lietojot citus, Latvijā pieejamos kaļķojamos materiālus, jāatceras, ka lai izvairītos no bora trūkuma, rapsi nedrīkst audzēt svaigi kaļķotā augsnē (svaigi kaļķotā augsnē ir apgrūtināta bora uzņemšana). Rekomendējam kaļķi lietot priekšaugam.

Audzējot rapsi pēc graudaugiem, lauku vajadzētu art 20...22cm dziļi, kvalitatīvi iestrādājot salmus. Minimizēta augsnes apstrāde pēc graudaugiem nav ieteicama, jo salmiem sadaloties veidojas toksiski savienojumi, kas bremzē rapša dīgšanu, kā arī salmiem sadaloties, tie patērē papildus slāpekli, kā rezultātā rapsim paredzētais mēslojums ir nepietiekošs.

Vasaras rapsim kā priekšaugs īpaši piemēroti ir kartupeļi, kuri bagātīgi mēsloti un apkarotas nezāles. Vasaras rapsi var audzēt pēc visiem graudaugiem un zālājiem. Izņēmuma gadījumos var sēt pēc nepārziemojuša ziemas rapša vai ziemas kviešiem un rudziem, tikai jāpārliecinās, ka nepastāv rudens herbicīdu pēcietekme. Vasaras rapsim augsnes sagatavošanu pavasara sējai uzsāk iepriekšējā gada augustā (daudzgadīgās nezāles apkaro ar glifosfātu saturošiem preparātiem, veic dziļaršanu). Pavasarī arumu kultivē. Pirmssējas kultivācijā jāveido līdzena lauka virsma un 2 – 2,5 cm dziļa sēklu gulta, lai tām varētu piekļūt augsnes mitrums. Var arī pavasarī art, kultivēt un sēt. Sausā pavasarī vai vasarā pārlieku irdenu augsni pirms sējas pieveļ, lai pēc lietus neveidotos augsnes garoza. Īpaši uzmanīgi sagatavo mālainu augsni. Ja virskārta apkalst, sēklai nav saskares ar augsnes mitrumu un tā nedīgst. Veicot augsnes irdināšanu, tajā var iestrādāt augsnes herbicīdu.

Vasaras rapsi sēj agrāk par vasaras graudaugiem. Sēkla dīgst jau +5 °C temperatūrā, bet optimālā temperatūra ir +10...+15 °C. Rapsis var izturēt salnas līdz -4 °C, taču jārēķinās, ka dīgļlapu stadijā vasaras rapsis pret salu ir visneizturīgākais. Sējas laiks aprīļa beigas /maija sākums. Sēklu iestrādā 2 – 3 cm dziļumā. Parasti izsēj 2 – 5 kg/ha. Sējai drīkst izmantot tikai sertificētu sēklu, kas kodināta ar fungicīdu un insekticīdu. Hibrīdām šķirnēm izsējas norma ir 2 – 3 kg/ha, līnijas šķirnēm 3 – 5 kg/ha, atkarībā no 1000 sēklu masas un dīdzības. Ļoti ieteicams veidot tehnoloģiskās sliedes, jo tas ļoti atvieglo AAL miglošanu. Izvēloties rapša šķirnes, ir jāņem vērā sēklu izcelsmes valsts un piemērotība konkrētam reģionam. Vasaras rapša līnijšķirnēm 80-120, bet hibrīdiem 50-80 dīgstošas sēklas uz 1m2. Vasaras rapsim pavasarī uz aruma vai pēc kultivēšanas izkliedē nepieciešamo minerālmēslu devu, vai arī iestrādā kopā ar sēju. Izkliedējot minerālmēslus pēc sējas, iedarbība nav tik efektīva. Vienas tonnas sēklu ražas veidošanai rapsim ir nepieciešams aptuveni 55 kg slāpekļa (devas uzrādītas tīrvielās), 25 kg fosfora, 50 kg kālija, 50 kg kalcija, 18 kg sēra, 10 kg magnija.

Rapša sējumā mikroelementam boram ir 4 – 5 reizes lielāka iznese nekā graudaugiem, tāpēc rūpīgi jāseko, vai augi necieš no bora trūkuma. Tikpat svarīgs ir arī sērs, kas pastiprināti nepieciešams visiem eļļas augiem. No pieredzes varam teikt, ka daudzi zemnieki piemirst, ka rapsim ir ļoti nepieciešams paaugstināts sēra un bora mēslojums. Sēru var ļoti labi nodrošināt ar otrreizēju slāpekļa mēslošanu, tas ir- otrajā mēslošanas reizē lietojot amonija sulfātu, kura sastāvā ir 21%N + 24%S. Tāpat pastāv labas iespējas sēru, boru un citus mikroelementus iedot rapsim kopā ar AAL. Vasaras rapsim visu nepieciešamo fosforu un kāliju iestrādā pamatmēslojumā pavasarī. Vasaras rapsim papildmēslojumu dala divās daļās. Pirmo dod, kad atjaunojusies veģetācija (2/3 – 1/2 no paredzētās kopējās devas), otro parasti pēc 2 – 3 nedēļām, kad rapsis sasniedzis 25 – 30 centimetru garumu. Daudzgadīgās divdīgļlapju nezāles apkaro jau rapša priekšauga laukos, bet viendīgļlapju nezāļu ierobežošanu ar herbicīdiem veic sējumā, bet no sēklām dīgstošās divdīgļlapu nezāles pirms sadīgšanas apkaro ar augsnes herbicīdiem Butizāns Stārs, Teridokss, Sultāns, Brazāns. Jāievēro, ka šos augu aizsardzības līdzekļus nedrīkst lietot salnu periodā. Kad rapsim ir vismaz divas īstās lapas, ušņu (rozetes stadijā), nesmaržīgo kumelīšu un mīkstpieņu apkarošanai var lietot Lontrelu. Rapša sējumos ir iespējams apkarot arī ložņu vārpatu – Fuzilāds Forte, Pantēra. Fungicīds jāsmidzina parādoties slimības pazīmēm vai ziedēšanas sākumā. Kaitēkļu apkarošanai lieto Deci, Fastaku, Karate, Proteus, ar insekticīdiem kodinātu sēklu.

Vasaras rapsis nogatavojas augusta beigās, bet, ja vēlu iesēts, – oktobrī.
Rapša gatavību var noteikt pēc lauka nokrāsas – kulšanai gatavs lauks ir brūngani pelēks, sēkla – brūngani melna, melna. Sēklu gatavību var pārbaudīt, viegli uzsitot pa pāksteni – tās nedaudz grab. Diemžēl gatavas rapša sēklas viegli izbirst pat spēcīgā vējā.
Rapša sēklai pēc izkulšanas līdz pirmapstrādei jānonāk 4 – 12 stundu laikā, jo lielā sabērumā tās sakarst un zaudē savu kvalitāti. Rapša ātrākai un vienmērīgākai nogatavināšanai var lietot retardantu – Reglon Super.

Sagatavots pēc Scandagra Latvia agronomu rekomendācijām.