24/08/2026

Lauku apskats

Augusta vidus 2026

Augusta saule savu ritējumu sākusi uz rudens pusi. Siltās un saulainās dienas laiku pa laikam aizstāj lietus mākoņu piepildītas debesis, un naktis kļuvušas dzestrākas. Lauksaimnieku ikdienā augusta pirmās divas dekādes aizvadītas intensīvā režīmā, novācot ražu gan ziemas kviešu, gan ziemas rapšu sējumos.

Reģionos, kur mākoņi gāja secen, darbs norisinājās raitāk, un daudzviet ziemāju novākšana ir pabeigta vai tuvojas noslēgumam. Savukārt reģionos, kur nokrišņi koncentrējās vairāk, kulšanas darbi norisinās saraustīti – jāķer brīdis un nogabals, kurš ir sausāks un kur tehniski iespējams novākt ražu.

Otrās dekādes sākums iestājās ar stabilākiem laikapstākļiem, un ražas novākšana turpinājās visā valsts teritorijā. Dekādes noslēgums nāca ar lielāku nokrišņu iespējamību gan Dienvidkurzemē, gan Sēlijā, gan Latgalē, pārtraucot lauku darbus. Daudzviet nokrišņu daudzums diennaktī sasniedza 20–22 mm (piemēram, 17.un 18.augustā Vecumniekos, Virgā).

Paralēli graudaugu novākšanai norisinās ziemas rapša sēja. Lielākā aktivitāte sākās otrās dekādes vidū – līdzko lauki atbrīvojās no priekšauga, tā tika iesēts ieplānotais ziemas rapsis. Salīdzinot pa reģioniem, no plānotā apjoma visvairāk apsēts ir Zemgalē; arī Kurzemē un Vidzemē norisinās aktīva sēja. Nokrišņiem bagātākās teritorijās sējas darbi notiek nedaudz lēnāk, jo tur ir mitras augsnes un arī priekšaugi vēl nav novākti.

Agrīnā sējas termiņā (1. augustā) iesētie ziemas rapša sējumi sasnieguši 2–3 lapu stadiju. Pateicoties siltai un mitrai augsnei, to attīstība norisinās ļoti strauji.

Sēja 01.08.2026, Kurzeme

Nedaudz vēlāk (sējas termiņš no 10. līdz 13. augustam) sētie ziemas rapši dīgst vai jau ir dīgļlapu stadijā atkarībā no augsnes granulometriskā sastāva un mitruma tajā.

Sēja 13.08.2026, Zemgale

Ņemot vērā, ka reizē ar ziemas rapsi dīgst arī priekšaugs (ziemas kvieši, ziemas mieži), jāseko līdzi sējumu stāvoklim, lai sārņaugi nenomāktu jaunos ziemas rapša dīgstus un nekavētu to attīstību.

Sausākos reģionos augusta otrajā dekādē iesākās arī vasarāju novākšana. Vasaras kviešu, auzu un vasaras miežu graudi ir sasnieguši 13–14% mitrumu. Citos reģionos atkarībā no sējas termiņa vai sējuma sadīgšanas kvalitātes vasarāji tuvojas tehniskajai gatavībai. Zirņi lielākajā Latvijas daļā jau ir novākti, taču ir vēl lauki, kuri gaida savu kārtu novākšanai.

2026.gada sezonā jau jūlija beigās varēja novērot, ka dažās vārpās ir gaišāki fragmenti ar oranžīgu nokrāsu. Tas liecināja par vārpu fuzariozes infekciju.

 Ko mums mācīja šis gads? Kas būtu jāievēro nākotnē?

Vārpu fuzariozes attīstības cikls

  • Infekcijas avots: Sēne pārziemo augsnē un uz pērnā gada salmu atliekām. Pavasarī uz kviešu apakšējām, atmirstošajām lapām un lapu makstīm norit latentā (nemanāmā) attīstības fāze.
  • Izplatības mehānisms: Konīdijas un askosporas uz augšu pa augu pārvietojas ar lietus šļakatām. Vējš askosporas no augsnes virskārtas spēj pārnēsāt līdz pat 30 metru attālumā. Morfoloģiski īsstiebru kviešu šķirnes ir pakļautas augstākam riskam, jo patogēnam ir īsāks vertikālais ceļš līdz vārpai.
  • Kritiskie kritēriji inficēšanai: Masveida infekcija vārpā notiek kviešu ziedēšanas laikā (AS 59–69), kad atvērtās putekšnīcas un barības vielām bagātie putekšņi kalpo kā “vārti” sēnes sporu dīgšanai.
  • Mikroklimata prasības: Sekmīgai vārpas inficēšanai nepieciešama gaisa temperatūra virs +20 °C (īpaši F. graminearum sugai) un nepārtraukts mitrums (lietus, migla, rasa) 24–40 stundu periodā.. Infekcija ir iespējama līdz pat agrīnai graudu dzeltengatavības stadijai. Tāpēc ir novērojama 2 viedu inficētie graudi -rozā un pienbalti ar rozā dīglīti. Rozā graudi ir agrīnā (ziedēšanas laikā) inficētie graudi, baltie – vēlīnākā graudaugu attīstības stadijā.

Vārpu fuzariozes (Fusarium spp.) bojāts rozā grauds.

Attēlā pa kreisi veselie graudi, pa labi Fusarium spp., bojātie.

Fuzariozes ierobežošana

Efektīva fuzariozes kontrole prasa kompleksu pieeju, apvienojot agrotehniskos un ķīmiskos pasākumus, jo vārpu infekcijas ārstēšana pēc simptomu parādīšanās vairs nav efektīva.

  1. Profilaktiskie un agrotehniskie pasākumi
  • Augu maiņa: Jāizvairās no bezmaiņas kviešu sējumiem un kviešu sēšanas pēc kukurūzas (kukurūza ir spēcīgs Fusarium starpsaimnieks). Ieteicams ievērot 3–4 gadu rotāciju.
  • Augsnes apstrāde: Rūpīga augu atlieku iestrādāšana augsnē (ar aršanu). Minimālā augsnes apstrāde un “No-till” tehnoloģijas būtiski palielina infekcijas fonu virskārtā.
  • Mēslojuma sabalansēšana: Jāizvairās no vienpusēja, pārmērīga slāpekļa (N) mēslojuma, kas novājina augu audus un pagarina ziedēšanas periodu. Augsts organiskās vielas saturs augsnē veicina straujāku salmu sadalīšanos, tādējādi samazinot ierosinātāja klātbūni.
  • Sēklas  kvalitāte: Izmantot sertificētu, veselu sēklu ar augstu dīgtspēju. Inficēta sēkla pavasarī izraisa dīgstu un sakņu puvi.
  • Izturīgu šķirņu izvēle: Prioritāte jādod šķirnēm ar augstāku ģenētisko izturību pret fuzariozi un garāku stiebru.
  1. Ķīmiskie augu aizsardzības pasākumi
  • Sēklu kodināšana: Obligāts starta solis dīgstu infekciju un agrīnas sakņu puves novēršanai.
  • Fungicīdu lietošana vārpā (T3 apstrāde): Savlaicīga smidzināšana jāveic tieši kviešu ziedēšanas fāzē (AS 61–65). Efektīvākās darbīgās vielas vārpu fuzariozes un mikotoksīnu ierobežošanai ir triazolu grupas (piemēram, metkonazols, protiokonazols, tebukonazols). Apstrāde jāplāno profilaktiski, ja ziedēšanas laikā prognozes rāda kritiskos laikapstākļus (lietus + siltums).

 

Turēsim īkšķus, lai drīzumā atgriežas  labvēlīgi laika apstākļi ražas novākšanai un lauku darbiem !

Jaunākās ziņas

GDPR