Gada nogalē, gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 °C atzīmes, augsnes virskārta 1–3 cm dziļumā sasala, kam sekoja arī pirmās sniegotās dienas, un gada beigās jau visa Latvijas teritorija bija klāta ar nelielu sniega segu.
Janvāra pirmajā nedēļā sniega segas biezums palielinājās nevienmērīgi. Lielākie nokrišņu mākoņi nāca no Baltijas jūras un šķērsoja Kurzemes reģionu. Biezākā sniega sega novērota Kurzemes reģionā, Rucavā, līdz pat 30 cm. Savukārt Zemgalē puteņa ietekmē daudzviet lauku virskārtā nelielā sniega sega tika nopūsta, samazinot sniega segas biezumu un sablīvējot sniegu.
Dekādes vidū sniega sega visā Latvijā ir palielinājusies, tā ir vidēji 20–25 cm. Esošā biezuma sniega sega nodrošina optimālu aizsardzību pret salu. Augsnes temperatūra zem sniega segas 10 cm dziļumā ir robežās 0.6–0.8 °C. Ja pārāk bieza sniega kārta uz nesasalušas augsnes un augu biezība ir liela, var veicināt skābekļa trūkumu un sniega pelējuma izplatību ziemas graudaugu sējumos.
Turpmākajās dienās sniega segas loma būs īpaši svarīga. Kritiskās temperatūras ziemājiem parasti tiek minētas bezvēja apstākļos. Pie spēcīga vēja un sniega segas trūkuma pat salīdzinoši īslaicīga temperatūras pazemināšanās līdz -20…-25 °C var radīt smagus vai pilnīgus augu bojājumus, kā tas bija 2024. gada janvāra sākumā.
Lauku apskats februāra vidū līdz putenim
Pēc meteorologu sniegtās informācijas, esam aizvadījuši janvāri, kura vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,7 °C, kas ir 5,7 °C zem mēneša normas.
Sniega segas biezums Latvijā ir atšķirīgs — 4–7 cm Vidzemē, piejūras reģionā (Salacgrīva), Vidzemes augstienē 15–20 cm, valsts vidienē sniega biezums 15–25 cm. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniegusi pat 46 cm.
Šis sniega segas papildinājums Latvijas laukiem bija kā svētība, jo janvāra beigās no austrumiem ieplūda ļoti aukstas gaisa masas, pazeminot gaisa temperatūru Jelgavas novada Staļģenes pusē, kur reģistrēts līdz −31,7 °C, un Daugavpilī −31,4 °C (LVĢMC dati).
Augsnes temperatūra daudzviet 10 cm dziļumā, atkarībā no sniega biezuma reģionā un aukstuma intensitātes, bija robežās 0,4…−0,2 °C.
Siltās februāra saules ietekmē ik dienu sniega sega pamazām sāk saplakt – irdenais, ar gaisu piepildītais sniegs maina struktūru. Tas kļūst graudaināks, blīvāks, samazinās siltumizolācijas spējas, labāk vada aukstumu. Turpmākajā laikā tas varētu ietekmēt ziemāju pārziemošanu.
