Tirgus fokusā Irānas reģions, kur noticis bezprecedenta traucējums kuģu satiksmei caur Hormuza šaurumu. Caur šauro ūdens masīvu plūst 35% pa jūras ceļiem transportētās jēlnaftas, kā arī 20% dabasgāzes un 16% minerālmēslu. Precedents radīja cenu lēcienu gan nosauktajos resursos, gan ar tiem pastarpināti saistītājos. Iespējams, ka problēma ir īstermiņa un ļaunākais jau ir iekļauts cenā, tāpēc saskaroties ar pozitīvām ziņām, notika pirmā cenu korekcija. Cenu kritumi sekoja pēc ASV paziņojumiem, ka kuģiem nodrošinās apdrošināšanu un konvoju, kā arī pēc apgalvojuma, ka karš tuvojos beigām. Tāpat cenu kritumam palīdzēja Irānas lēmums atļaut satiksmi Ķīnas kuģiem un ziņas par to, ka daļa kuģu šķērso šaurumu ar izslēgtiem raidītājiem. Vienlaikus tirgi joprojām ir satraukti par ziņām, kuros Irāna apdraud kuģu drošību.

Jēlnaftas cena ASV sasniedza 116 dolārus par barelu, bet drīz piedzīvoja kritumu atpakaļ līdz 76 dolāriem par barelu, pēc kā tirgojas pie 95 dolāru atzīmes. Trešdien IEA paziņoja, ka no stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks iepludināti 400 miljoni barelu, šāda soļa mērķis ir normalizēt cenas līdz konflikts atrisinās.

Dabasgāzes cena Eiropā uz pavisam īsu mirkli sasniedza 68 EUR/mwh cenu pēc kā piedzīvoja kritumu līdz 45 EUR/mwh cenu zonai, virs kuras turpina svārstīties. Noliktavas ar 29,27% piepildījumu ir stabilas, tā kā ziemas sezona tuvojas beigām. Trauksmainajos laikos palīdz ar siltais laiks, kurš sasniedzis lielāko daļu Eiropas un solās saglabāties siltāks kā parasti šajā laikā. Spiedienu uz cenu rada traucētais Kataras eksports uz Eiropu, bet patiesībā tas veido tikai 6% no kopējā sašķidrinātās gāzes importa, kamēr lielāko daļu piegādā ASV. CBAM tarifa dēļ, dabasgāzes infrastruktūras stabilitāte ir stratēģiskas nozīmes arī minerālmēslu un graudu nozarēm.

EUR/USD kurss saglabājas zemāks un 12. martā tirgojas cieši pie 1.15 līmeņa, salīdzinājumam, pēdējā februāra nedēļā cena svārstījās ap 1.18 cenu līmeni. Lētāks eiro ir padarījis Eiropas kviešus nedaudz konkurētspējīgākus un palīdzējis cenu kāpumam. Tā kā eiro kritums notika ģeopolitiskā saspīlējumā, tad šī ietekme skatāmā kā viena no kara prēmijām uz kviešu cenu.

Kvieši ceturtdienu noslēdza ar 209,25 EUR/t cenu, salīdzinot ar 198 EUR/t cenu ap kuru kvieši svārstījās februāra beigās. Kviešu cena sekoja tai pašai dinamikai, kura redzama enerģētikas un minerālmēslu segmentos, lai arī mazākā apmērā, tāpēc saprotams, ka cenā vismaz daļēji ir iekļauta ģeopolitiskās situācijas prēmija. Atšķirībā no enerģētikas produktiem, kviešus turpināja ietekmēt CBAM tarifs un minerālmēslu pieejamības problēmas un kaut kādā līmenī abas problēmas pat saplūda. Uz ģeopolitisko tematu fona – raža, pieprasījums, laika apstākļi, noliktavas un citi citkārt būtiski jautājumi bija samērā neredzami. Ja globālie tirgi zaudēs ģeopolitiskās situācijas prēmiju, tad sagaidāms, ka kvieši nebūs izņēmums un zaudēs attiecīgo kāpuma daļu.

Rapsis ceturtdienu noslēdza ar 515 EUR/t cenu, salīdzinot ar 484 EUR/t cenu ar kādu iesāka tirdzniecību 27. februārī. Līdzīgi kā kviešu un enerģētikas produktu sekcijās, arī rapsis ir iekļāvis ģeopolitisko prēmiju, kura ir atkarīga no tālākās konflikta gaitas. Bet ir sagaidāms, ka kuģu satiksmes apstāšanās Hormuzas šaurumā nav ilgtermiņa problēma un satiksme tiks atjaunota, jautājums ir kad tas notiks.