Makroekonomiku joprojām apdraud tarifi

ASV prezidents paziņoja, ka ar 1. augustu paaugstinās bāzes tarifu Eiropai līdz 30%, salīdzinot ar iepriekš apspriestajiem 20%. Kanādai tiks piemērots 35% tarifs, Meksikai 30%. Tiek sagaidīts, ka augsti tarifi ilgtermiņā bremzēs ekonomiku. Īstermiņā daļā valstu un daļā sektoru eksports uz ASV bija spēcīgs, lai pagūtu veikt tirdzniecību pirms arvien kāpjošajiem tarifiem.

Tarifi radīs spiedienu uz ASV inflāciju tajā preču grupā, kura netiek ražota uz vietas. Jūnijā patērētāji piedzīvoja 0,3% inflāciju pret iepriekšējo mēnesi un 2,7% gada inflāciju. Īsākos laika posmos situācija ir svārstīga, radot ASV centrālās bankas (FED) nevēlēšanos samazināt procentu likmes.

Atšķiras inflācijas rādītāji ražotāju un patērētāju pusē, kam šādā ekonomikā ir iespējami divi skaidrojumi: vai nu tarifi nodara pāri patērētājiem un inflācija nāk no importa precēm, vai arī ir aizkavējušies deflācijas procesi, jeb citiem vārdiem, cenas patērētājiem drīzumā saruks. ASV inflācija ražotāju pusē jūnijā uzrādīja 0% izmaiņu pret iepriekšējo mēnesi. Vēl vairāk, visi pēdējie 5 mēneši ir bijuši bez inflācijas vai pat uzņēmumi preces tirgotājiem pārdevuši ar atlaidi.

Ienestā nauda no papildu tarifiem ir maza salīdzinot ar ārējo parādu un tā procentu maksājumiem. Turpinās politiskā stīvēšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un FED vadītāju Jerome Povelu. Pirmais vēlas samazināt procentu likmi, lai mazinātu valsts ārējā parāda izmaksas. Otrais vēlas likmes saglabāt augstas, lai izvairītos no iespējama inflācijas kāpuma. Sagaidāms, ka ASV likmju nākotni noteiks divi pamata faktori – inflācijas izmaiņa un politisko kauju rezultāts. Abi faktori ir sarežģīti, likmju kritumam nepieciešama zema inflācija, bet kā redzam augstāk, iespējams izmantot dažādus datus, interpretēt. 

Latvijas lauksaimniekiem ir izdevīgs spēcīgs dolārs, vājš eiro un tātad augstas ASV procentu likmes un zemas Eiropas procentu likmes. Eiro atkrita pret dolāru no 1,18 līdz 1,16 cenu līmenim, radot pozitīvu ietekmi uz MATIF cenām. Daļa analītiķu ir gatava korekcijai, bet vienlaikus nedrīkst nenovērtēt ilgstošo inerci, tāpēc tālāks izrāviens līdz 1,20 līmenim nav izslēgts. Tāpat dolārs zaudē daļu savas globālās ietekmes.

Citas globālās ekonomikas ir krietni prognozējamākas par ASV. Ķīnas ekonomika saglabāja veselīgumu, jūnijā uzrādot 5,8% eksporta kāpumu pret iepriekšējo gadu. Eiropas ekonomika jūnijā uzrādīja veselīgu 2% gada inflāciju, radot mērenu iespējamību tālākai likmju samazināšanai. Eiropas likmju samazināšana vietējiem lauksaimniekiem ir izdevīga gan caur ietekmi uz valūtu, gan kredītu izmaksu samazināšanas.

Ekonomikas sakarā vērtīgi arī ņemt vērā spekulatīvo investoru izkārtojumu, kurš šobrīd liecina par to, ka analītiķi ir vairāk pesimisti kā optimisti kviešu cenu sakarā. Vasaras mēnešos ir saglabājusies samērā līdzīga likmju likšana pret kviešu cenām.

Jau tirgū ievietotie orderi liecina, ka lielāks pircēju skaits parādās pie 205 EUR/t cenas, bet pie 212 EUR/t cenas sākas lielāka tirgošana. Tirgus dziļums novērojams abās pusēs, kas ir labi stabilākām cenām. Jūtot vāju tirgus dziļumu, spekulanti mēdz veikt kampaņas pret vājāk pārstāvēto nometni.

Laba situācija un kvalitāte sējumos

Lielākoties apstākļi ir atbilstoši gan sējai, gan ražas novākšanai un darbi uz lauka rit raiti. Francija kviešu ražas novākšanu pabeigusi par 36%, salīdzinot ar 15% vidēji šajā laikā, ziņo CereObs. ASV kviešu ražas novākšanu pabeigusi par 63%, salīdzinot ar 64% vidēji šajā laika posmā, liecina USDA dati. Sliktāks ražas novākšanas sākums ir Krievijā, kura no lauka novākusi 11 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar 24,8 miljoniem pērn šajā laikā. Un tāpat Ukrainā, kura no lauka novākusi 1,2 miljonus tonnu kviešu, salīdzinot ar 5,7 miljoniem pērn šajā laikā, ziņo SovEcon.

68% Francijas kviešu sējumu atrodas labā vai teicamā stāvoklī, salīdzinot ar 57% pērn šajā laikā, ziņo CereObs. 51% Argentīnas kviešu sējumu atrodas labā vai teicamā stāvoklī, salīdzinot ar 45% pērn šajā laikā, ziņo Bolsa de Cereales. Savukārt, ASV ziemas kviešu novērtēšana noslēdzās ar līdzīgiem rādītājiem kā pērn, kamēr tikai 54% vasaras kviešu sējumu ir labā vai teicamā stāvoklī, salīdzinot ar 77% pērn šajā laikā, ziņo USDA.

Analītiķi prognozē ļoti ražīgu 2025./2026. sezonu. Tajā skaitā ES un Lielbritānijas raža tiek prognozēta 19 miljonus tonnu virs šī gada līmeņa, kas ir balstīta gan uz pieaugušām sējumu platībām, gan lielāku ražīgumu. Tā, piemēram, Francijas sējumu platības pieaug par 6,5% un raža sagaidāma 27% lielāka, prognozē Francijas lauksaimniecības ministrija. Ja prognozes piepildīsies, Eiropai būs jāatrod noiets papildus teju 20 miljoniem tonnu kviešu ražas un tam būs attiecīga ietekme uz cenām.

Melnās jūras reģionā situācija ir sarežģītāka. Krievijā kopumā jaunajā sezonā gaidāma 83 miljonu tonnu raža un 42 miljonu tonnu liels eksports. Šādi rādītāji ir zemāki pret novēroto 2023. gadā, bet ilgākā termiņā šāda raža reģionam nav maza un atbalstīs aptuveni 42 miljonu tonnu eksportu.

Attiecīgi noliktavu apmērs vadošajās eksporta valstīs sagaidāms pieaugam no 73 miljoniem tonnu līdz 79,5 tonnu nākamgad. Īpaši masīvas varētu kļūt Eiropas noliktavas un pieaugt līdz 19 miljoniem tonnu, salīdzinot ar tikai 14 miljoniem tonnu pēdējos piecos gados vidēji. Lielas noliktavas rada spiedienu cenām turēties zemāk, īpaši tajos reģionos, kur šīs noliktavas atrodas.

Kāpjošajai kviešu ražai būs jāatrod noiets sarežģītā tirgū. Nozīmīgākajos Āfrikas un Tuvo austrumu reģionos kviešu imports 2024. un 2025. gados aplēšams krītam līdz attiecīgi 51,4 un 52,9 miljoniem tonnu, zemāko līmeni kopš 2021. gada. Tāpat tirdzniecība caur tenderiem saglabājas zema, pircēji ir piesardzīgi.

Kviešu cena pēdējo 12 mēnešu laikā ir zaudējusi 12,4% vērtības un tik ilgi, kamēr saglabāsies augstās ražas prognozes un vājās patēriņa prognozes – svārsti uz cenām būs vairāk negatīvi kā pozitīvi. Investīciju fondi likmes uz pēkšņu graudu cenu kāpumu skata kā augsta riska spēli, lauksaimniekiem daļēja fiksācija samazina esamību šādā riska teritorijā. Eiropā lielākais pozitīvais svārsts uz cenām ir minerālmēslu cenas, to izteikts kritums ietekmētu kviešu cenu.

Rapša cena pēdējā gada laikā uzvedusies krietni stabilāk kā kvieša cena, lielākoties saistībā ar to, ka Eiropas raža bija vāja un vienlaikus noliktavas ir samērā nelielas. Eiropas Savienībai nācās palielināt rapša importu no 5,7 līdz 6,8 miljoniem tonnu. Jaunajā sezonā ES rapša raža prognozēta atkal augstāka, bet arī ar prognozēto 19,3 miljoniem tonnu apjomu raža atpaliks no 24 miljonu tonnu iekšējā patēriņa. Ja nemainīsies faktori, tad cena visticamāk turpinās svārstīties esošajā diapazonā.