Makroekonomikā gan tirdzniecības līgumi, gan jauni tarifi

ASV reģionā dolārs piedzīvoja kritienu, pēc tam, kad Rika Rīdera izredzes kļūt par nākamo ASV Centrālās bankas (FED) vadītāju pieauga līdz 39%, liecina jaunākie Polymarket dati. Rīders ir Blackrock fondu pārvaldnieks, kurš atbalsta strauju procentlikmju mazināšanu. Tam sekoja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka līdz ar FED vadītāja nomaiņu, procentu likmes tiks samazinātas. Dolāra kritumu nobremzēja līdzšinējā FED vadītāja Džerome Povela lēmums 28. janvāra sēdē procentlikmes saglabāt 3,75% apmērā. Un ir tikai 9% (Polymarket) līdz 13% (CME) iespējamība, ka likmes tiks samazinātas arī 18. marta sēdē. Japāna negaidīti palielināja procentlikmi līdz 0,75%, apgrūtinot jau tā drūmo dolāra situāciju.

Dolāra vājums stiprina ASV lauksaimnieku konkurētspēju un vājina to Eiropā. Eiro vērtība turas pie daudzu gadu rekorda – 1,20 atzīmes. Piemēram, ja 12,5% proteīna cena dolāra telpā ir 224 USD/t, tad 2026. gada janvārī, konvertējot pie 1,20 kursa, cena ir 186,67 EUR/t. Savukārt, tādu pašu cenu konvertējot pēc 1,04 kursa 2025. gada februārī, gala cena sasniedz 215,38 EUR/t. Čikāgas biržā tirgoto MAR CBOT kviešu vērtība konvertēta uz eiro telpu pēc šī brīža kursa – 165 EUR/t. Ja vājš dolārs ir apzināta ASV politika, lai kāpinātu savu eksportētāju konkurētspēju, tad šī problēma varētu saglabāties ilgākā termiņā.

Eiropas Savienība un Indija vienojās par brīvās tirdzniecības līgumu, kura ratifikācija varētu notikt šī gada otrā pusē. Vienlaikus abas puses kviešiem noteica aizsargājamu izņēmuma statusu. Ar kviešiem saistītajai maizei un makaroniem Indija apņemas atcelt tarifu.

Ar šo gadu ir stājies spēkā zaļš Eiropas Savienības ievedmuitas tarifs. CBAM ir tēmēts pret to ārvalstu ražošanu, kura ES ieskatā rada lielu co2 apjomu. Tarifs minerālmēslu cenas vidējā termiņā varētu paaugstināt par 10-15%, liecina Starch un Rabobank aplēses. 2026. gadā Ēģiptes karbamīda cena kāps par 43 EUR/t, Gruzijas amonija nitrāta cena par 158 EUR/t, Ķīnas amonija sulfāta cena par 74 EUR/t, liecina Argus aprēķini. Šajā cenā ir ierēķināta 2026. gada periodam noteikta atlaide, bet tā ar katru gadu saruks. Tāpat cenu ietekmēs co2 kvotu vērtība biržā, kurai līdz šim ir bijusi kāpjoša tendence. Sagaidāms, ka šis mehānisms palielinās Eiropas lauksaimnieku ražošanas izmaksas, kā arī samazinās konkurētspēju pret ASV un citu reģionu kviešu ražotājiem, kuri minerālmēslus spēs iegādāties lētāk.

Pasaules ekonomikas forums Davosā atnesa lielākoties pozitīvus pavērsienus. ASV atcēla ieceri piemērot Eiropas valstīm jaunus tarifus, kā rezultātā arī Eiropa atteicās no atbildes tarifiem un abas puses atsāka tirdzniecības sarunas. Vienā no foruma sesijām pārtikas, tostarp kviešu ražošana, tika apspriesta kā reģionālās drošības tēma, kuras tirdzniecības ierobežojumi nebūtu vēlami. Citā sesijā tika izcelta Ukrainas lauksaimnieku bīstamā ikdiena un meklēta politiska griba nodrošināt to drošību un līdz ar to kāpināt ražošanu Ukrainā.

Fondu pozīcija pret Eiropas kviešiem ir bijusi samērā nemainīga. Kopējais investīciju fondu negatīvisms pret kviešiem ir 202,2 tūkstošus pozīciju liels, salīdzinot ar 90,9 tūkstošiem iepriekšējā gada janvārī, liecina Euronext dati.

Ražas potenciāls bez būtiskām izmaiņām

Scandagra grupa prognozē ražas kāpumu visos nozīmīgākajos reģionos, neskaitot Ukrainu. Lielajās eksporta valstīs tiek sagaidīta par 45 miljoniem tonnu lielāka raža kā gadu iepriekš. Savukārt, importa reģionos, Indijai tiek prognozēta 4 miljonu tonnu lielāka raža kā pirms gada un 17 miljonus tonnu virs piecu gadu vidējā apmēra.

Labas graudu ražas prognozes Dienvidamerikā. Argentīnas kviešu raža sagaidāma kāpjam par 10 miljoniem tonnu, liecina Scandagra grupas aplēses. Tāpat, Argentīnas kukurūzas raža prognozēta 3 miljonus tonnu lielāka kā pirms gada, liecina USDA aplēses. Argentīnas un Brazīlijas kukurūzas kopraža turpina kāpuma tendenci un sagaidāma vēsturiski augsta.

Scandagra grupa prognozē 191 miljonu tonnu lielu eksportu no nozīmīgajām eksporta valstīm, kas ir 15 miljonu tonnu kāpums pret iepriekšējo gadu. Bet noliktavas šajās valstīs tiek sagaidītas 87 miljonus tonnu lielas, salīdzinot ar 73 miljoniem tonnu gadu iepriekš.

ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) sagaida, ka gads tiks noslēgts ar kviešu noliktavu kāpumu līdz 278 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 260 miljoniem tonnu gadu iepriekš. Eksporta valstu noliktavās USDA sagaida 17,5 miljonu tonnu kāpumu.

Laika apstākļi pasaulē ir samērā stabili un uz doto brīdi nav indikāciju, ka laika apstākļu rezultātā varētu notikt būtiska atkāpe no esošajām ražas aplēsēm. Nozīmīgākais faktors ir skarbā ziema – nepietiekoša sniega sega varētu būt kaitējusi kviešu ražai atsevišķos ASV apgabalos, bet bojājumu apjoms pagaidām nav zināms. Latvijā gaidāms stiprs sals, bet sniega sega ir apjomīga visos valsts reģionos.

Skaidrāka ir ziemas ietekme uz kviešu pašizmaksu – skarbā ziema ir bijis viens no iemesliem dabasgāzes cenu lēcienam. Eiropas dabasgāzes cena ir par 35% lielāka kā iesakot gadu, savukārt, ASV dabasgāzes cena šajā periodā kāpusi par 8,5%. Tāpat gāzes cenu kāpumam palīdzēja samērā tukšās Eiropas noliktavas, kuras ir tikai par 42,9% pilnas uz apkures sezonas vidus posmu, liecina Gie dati. Vēsturiski zemākais apjoms konkrētajā laika posmā bijis 2022. gadā, kad noliktavas bija par 38,9% piepildītas. Dabasgāzes cena ir ļoti būtisks faktors minerālmēslu cenām.

Pieprasījums pēc kviešiem turpina uzlaboties, liecina tekošo 12 mēnešu tirdzniecības dati pasaulē. Kāpums turpinās kopš 2025. gada vasaras.

Rapša cena janvārī uzrādīja kāpumu, februāra kontrakta cena mēneša laikā pakāpusies par 8%, savukārt, maija kontrakta cena pakāpusies par nepilniem 7%.

Kviešu tirgos marta MATIF mēneša laikā pakāpās par 0,26%, bet marta CBOT pakāpās par 5,5%. Valūtas kurss bija viens no iemesliem labākam ASV kviešu rezultātam šajā periodā. Gada laikā ASV kviešu cena kritusi par 15,13%, bet Eiropas kviešu cena par 20,56%.