Jūlijs ir kā neliela atelpa starp pavasara skrējienu lauku darbos un gatavošanos rudens cēlienam, kas sāksies augustā — ražas novākšana un ziemas rapša sējas darbi. Darbs dzīs darbu, un dažreiz pat šķitīs, ka pasaule sazvērējusies, jo nevar visu izdarīt laikā, kā plānots.

Šobrīd ir laiks, lai pamodelētu, kas būtu jāņem vērā, lai nākamā gada pavasarī mūs priecētu zeltaini ziedošs rapša lauks… jo 70 % no rapša ražīguma tiek ieguldīts jau rudenī.

Saimniecības lokācija

Lai arī mēdzam domāt, ka Latvija ir maza, tomēr no augu augšanas un agroklimatisko apstākļu viedokļa esam gana liela valsts.

Baltijas jūras rietumu piekrastē ziema sākas aptuveni mēnesi vēlāk — vidēji decembra otrajā pusē, savukārt Latvijas ziemeļaustrumu un austrumu daļā tā iestājas visagrāk — jau novembra vidū.

Ziemas rapša priekšaugs

Ļoti piemēroti rapša priekšaugi ir ziemas mieži, jo to salmi ātri sadalās un ir iespējams savlaicīgi sagatavot augsni.

Taču visbiežāk kā ziemas rapša priekšaugs tiek izmantoti kvieši. Lai arī iepriekšējie sausie gadi mūs ir pieradinājuši pie agriem ziemas kviešu novākšanas periodiem, kad pēc vēlīnas šķirnes novākšanas vēl var paspēt iesēt ziemas rapsi, tomēr jācīnās ar lielu salmu masu. Tā traucē kvalitatīvi sastrādāt augsni, vienmērīgi iesēt rapsi un nodrošināt tā vienmērīgu attīstību rudens periodā.

Plānojot sēt ziemas rapsi pēc ziemas kviešiem, ieteicams izvēlēties agrīnākas ziemas kviešu šķirnes ar īsāku salmu garumu.

Rapsi vajadzētu sēt tikai ik pēc 3 līdz 4 gadiem — pretējā gadījumā pastāv nopietni draudi inficēties ar kultūraugu rotācijas slimībām, piemēram, krustziežu sakņu augoņiem. Tādas starpkultūras kā sinepes, eļļas rutks un savvaļas rāceņi pieder krustziežu dzimtai, un tās ziemas rapšiem var pastiprināt šo slimību izplatību. Šī iemesla dēļ krustziežu dzimtas augus nevajadzētu izmantot kā starpkultūras rapšu augsekā.

Kas ir ziemas rapša  “rudens attīstība”?

Tā ir rapša augšanas enerģija rudenī — no sadīgšanas līdz veģetācijas pārtraukšanai (ziemošanai): cik ātri izveidojas lapu rozete, kā attīstās augšanas punkts un kā uzkrājas barības vielas.

Kāpēc tas ir svarīgi, ko tas ietekmē:

ziemošanu – ja rozete un saknes ir labi attīstītas, rapšu augi labāk pārziemos un atjaunosies pavasarī;
spēju konkurēt ar nezālēm rudenī;
iemērotību vēlākām sējām vai riskantākos termiņos.

Kas būtu jāņem vērā!

Ja hibrīdam ir ļoti spēcīga rudens attīstība, nesteidzamies ar agru sēju, lai rapsis nepāraug. Tāpat jābūt uzmanīgiem ar augšanas regulatoru lietošanas biežumu, jo tie ietekmē augšanas punktu, kas savukārt atstāj tiešu ietekmi uz potenciālo rapša ražu.

Ja hibrīds vai šķirne ir ar lēnāku attīstību un sēsim vēlākos termiņos, pastāv risks neizveidot pietiekami spēcīgu augšanas punktu.

Padoms saimniekam!

Ja zināt, ka plānojat sēt augusta vidū vai pat beigās, izvēlieties hibrīdu ar agresīvāku rudens attīstību, lai līdz salam paspētu izveidot spēcīgu augšanas punktu. Savukārt, ja sējat agrāk vai augsne ir ļoti auglīga, labāk izvēlēties mierīgāku šķirni vai hibrīdu, lai nebūtu jāiegulda tik daudz augšanas regulatoros.

Kā piemēri:

• LG SCORPION → ļoti spēcīga rudens attīstība
• DK EXCITED → vidēji spēcīga, universāls.
• SY CORNETTA → mērena attīstība, der dažādos termiņos.
• KWS BUTTERFLY (līnijšķirne) → lēnāka, jāizvēlas agrākai sējai.

Sēklas materiāla izvēle

Izvēloties ziemas rapša hibrīdu, iesakām pievērst uzmanību hibrīda aprakstam, kurā selekcionārs norādījis svarīgāko informāciju par augšanu rudens periodā. Jāņem vērā arī, kurā Latvijas reģionā atrodas saimniecība, un uz vēlīnākiem sējas termiņiem paļauties reģionos, kur ātrāk iestājas aukstuma periodi, nebūtu prātīgi.

Piemēram, hibrīdus, kuriem raksturīga strauja biomasas attīstība rudens periodā, pie optimāliem augšanas apstākļiem un mērena barības vielu nodrošinājuma, iesakām sēt optimālos līdz nedaudz novēlotos sējas termiņos. Savukārt līnijšķirnes un puspundurhibrīdus, kuru attīstība rudenī norisinās lēni, iesakām sēt agrīnā sējas termiņā.

Pamatā optimālam rapsim līdz ziemošanai ir jāsasniedz šādi parametri:

• Augam ir 8–12 labi attīstītas lapas, minimālais rapšiem ir 6–7 lapas un aptuveni 1 kg biomasas uz m².
• Saknes kakliņa diametrs ir 1–1,5 cm.
• Mietsaknes garums ir 20–25 cm.
• Augšanas punkts izvietots lapu rozetē, nav pagarināts (pārgriežot – noapaļots).
• Lapu rozete ir horizontālā stāvoklī.

Mērāmo parametru sasniegšanai nepieciešams ievērot dažas nianses

• Veģetācijas dienu skaits rudenī: 80–100 dienas
• Augšanas grādu summa rudens periodā: 5000–9000 °C (atkarībā no hibrīda vai šķirnes attīstības ātruma)
• Nokrišņu summa: 70–100 mm

Kā sadalās šī augšanas grādu summa ( DDG*) 900 grādi

• Dīgšana ilgst 4–5 dienas, nepieciešamā siltuma summa — 80–90 °C.
• Līdz pirmajam lapu pārim no sējas nepieciešami 140 °C.
• No 1. līdz 6. lapai augšana ilgst 45 dienas, nepieciešamā siltuma summa — 4200 °C (optimālā vidējā dienas temperatūra 12 °C).
• No 6. līdz 10. lapai augšana ilgst 45 dienas, nepieciešamā siltuma summa — aptuveni 3000–4000 °C.

GDD * – izmanto diennakts minimālo, maksimālo temperatūru un kultūrauga augšanai nepieciešamo bāzes temperatūru: rapšiem u. c. mērenās zonas augiem parasti izmanto 5 °C. Formula ir šāda: GDD = ((diennakts max °t + diennakts min ° t)/2) – 5. Katras dienas faktiskos datus summē.

Augu augšanas regulatoru lietošana

Ziemas rapsim svarīgi ir saglabāt ziemošanas periodā nebojātu augšanas punktu, kas ir viens no svarīgākajiem ražas veidošanas elementiem.
Rapša augšana parasti notiek atbilstoši grāddienām un apstākļiem laukā, ko var ierobežot barības vielu nodrošinājums, kaitēkļi, augsnes struktūra, fizioloģiskās īpašības, temperatūra utt.

Ja ziemas rapsim ir bijuši labvēlīgi laika apstākļi rudenī — pietiekams siltums un mitrums, kā arī liels pieejamo barības vielu daudzums, — jāieplāno augu augšanas regulatora lietojums.

Atkarībā no sējas termiņa vai rapša sadīgšanas laika un iepriekš minētajiem augšanas apstākļiem jāplāno augu augšanas stratēģija — izvēloties augu augšanas regulatora lietojumu 4–5 lapu attīstības stadijā sākotnēji izmanto regulatorus, kuru sastāvā ir tebukanazols, metkanazols. Turpinoties labvēlīgai veģetācijai, iespējams izmantot spēcīgākas iedarbības augu augšanas regulatoru.
Ja sējas termiņi ir vēlu, sējuma attīstībai nav īpaši labvēlīgi apstākļi un augu attīstība norit gausi, rūpīgi jāapsver regulatora lietojums.
Izstrādājot augu augšanas regulatora stratēģiju, vēlams ņemt vērā arī saimniecības ģeogrāfisko izvietojumu un ziemas bojājumu risku, jo lielāks risks uz izsalšanu — jo rūpīgāk un pārdomātāk jāizvēlas gan hibrīdu sējas termiņi, gan augu aizsardzības līdzekļu lietošanas plāns.