Lapu slimības ir viena no biežāk sastopamajām problēmām lauksaimniecībā, kas var būtiski ietekmēt gan ražas kvalitāti, gan saimniecības ekonomiskos rezultātus. Ja arī jūs savos laukos novērojat pirmās slimību pazīmes, šis raksts sniegs praktiskus ieteikumus, kā laikus noteikt slimību attīstību, kādus pasākumus veikt un kā novērst to izplatību.

Kā atpazīt lapu slimības agrīnā stadijā.

Lapu slimību savlaicīga atpazīšana ir būtiska, lai efektīvi ierobežotu to izplatību. Sandra pirmās izmaiņas Scandagra Kompetenču Centrs izmēģinājumu laukā pamanīja pēc lietainiem un vējainiem laikapstākļiem. Viņa uzsver – sākotnējie simptomi bieži vien nav izteikti, tāpēc regulāra lauku apskate ir īpaši svarīga.

Galvenie simptomi

• Graudzāļu miltrasa Blumeria graminis
  Slimības pazīmes novērojamas stiebrošanas un cerošanas fāzē. Uz stiebra apakšējās daļas un apakšējām lapām – nelieli plankumi, kas pārklāti ar baltu tīmekļveida apsarmi, kas pakāpeniski kļūst biezāka un tumšāka. Graudzāļu miltrasas attīstībai veicinoši apstākļi ir paaugstināts gaisa mitrums, nokrišņi, sabiezināts sējums, šķirnes noturība pret miltrasu, abiotisks stress (gari nakts salnu periodi, ilgstošs sausuma periods u.c. faktori, kas kavē augu attīstību). Scandagra Latvia Kompetenču centrs slimības pazīmes novērojām agrīno sējas termiņu demonstrējumos, kur augi ir sabiezināti, un ziemas kviešu šķirņu demonstrējumos.

• Kviešu lapu dzeltenplankumainība Pyrenophora tritici-repentis
  Pirmās pazīmes ir neliels tumši brūns plankumiņš, tā centrā ir balts punktiņš. Vēlāk uz lapām veidojas ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējušu audu josla. Plankumi saplūst kopā, un veidojas neregulāri atmirušu audu laukumi. Inficēšanās notiek vairākkārtīgi visā veģetācijas perioda laikā. Pazīmes novērojamas visās attīstības stadijās. Labvēlīgos apstākļos tās novērojamas jau cerošanas stadijas beigās. Galvenais infekcijas avots ir augsnē neiestrādātas, inficētas kviešu salmu atliekas. Patogēns uz tām turpina augt saprofītiski (kā lielākā daļa sēņu, pārtiekot no trūdošām augu atliekām), ziemas periodā izveidojot augļķermeņus. Pēc pārziemošanas uz augu atliekām var saskatīt melnus punktiņus – augļķermeņus, kuros attīstās asku sporas. Savukārt, aktīvākais askosporu izdalīšanās periods ir marts un aprīlis. Sporu izplatībai pietiek pat ar nakts rasu. Tā kā sporas spēj pārvarēt vien dažu centimetru attālumu, pirmie inficējas sējumi, kuros jau iepriekšējā gadā ir audzēti kvieši, un vecākas lapas. Tāpēc pirmos labi redzamos simptomus Kompetenču centrā pamanījām tieši uz vecākām augu lapām, apsekojot ziemas kviešu sējumus pēc veģetācijas atjaunošanās.

Ņemot vērā, ka patogēna sporas dīgst un micēlijs aug ļoti plašā temperatūru diapazonā no 5 °C līdz 35 °C, un tā turpmākai izplatībai nepieciešamie labvēlīgie apstākļi bija ļoti labi – vējains laiks, īslaicīgs lietus, rīta rasa, optimāla temperatūra, tad pievērsām vērību lauku apsekošanai. Šobrīd, nedēļu pēc pirmā pavasara lietus, novērojām jau pirmās dzeltenplankumainības (DTR) pazīmes arī uz jaunajām ziemas kviešu lapām šķirnēs, kuras ir mazāk izturīgas pret slimības ierosinātāju.

Kad un kā reaģēt?

Lai slimības ierobežotu efektīvi, svarīgi regulāri sekot līdzi lauka stāvoklim un laikapstākļu izmaiņām. Jo agrāk tiek konstatētas pirmās pazīmes, jo vieglāk slimību ierobežot ar savlaicīgu fungicīdu lietošanu.

Scandagra Latvia ieteikums T1 fungicīda izvēlei:

• Ja sējumā pamanītas miltrasas pazīmes un priekšaugs nav graudaugi, iesakām slimību ierobežošanai lietot Capalo Revy, Input.
• Ja ziemas kviešu priekšaugs bijis ziemas kvieši un sastopama gan dzeltenplankumainība, gan miltrasa, iesakām Input.
• Ja sējumos ir tikai DTR, iesakām ekonomisko risinājumu Amistar 250 SC + Patel 300 EC vai Priaxor + Croton Flex.

Svarīgi ir ne tikai reaģēt uz slimību simptomiem, bet arī iepriekš plānot profilaktiskos pasākumus. Tas palīdz izvairīties no lielākiem zaudējumiem un samazina nepieciešamību risināt krīzes situācijas sezonas vidū.

Ja nepieciešama palīdzība, droši vērsies pie Scandagra agronomiem, lai saņemtu konsultāciju par piemērotāko risinājumu.

Kas notiek, ja slimība netiek kontrolēta?

Slimības var strauji izplatīties, bojāt lapas, samazināt fotosintēzi un būtiski ietekmēt ražas apjomu un kvalitāti.

Noskaties Scandagra Kompetenču Centra lauka apskatu