– Kāds ir bijis šis gads Latvijas lauksaimniecībā?

– Katrā nozarē bijuši savi izaicinājumi. Piena lopkopībā izaicinājumu sagādāja straujais piena iepirkumu cenu kritums pagājušā gada beigās un šī gada sākumā, savukārt augkopībā jūnija vidū laikapstākļu dēļ ir bažas par gaidāmo ražu. Kas attiecas uz graudkopību, tad pēdējie trīs gadi ir vērtējami ar izaugsmi, jo graudaugu un rapšu kopraža Latvijā gadu no gada ir bijusi 3.3–3.7 milj. t robežās, kas ir ļoti labs rādītājs.
Manuprāt, lielai daļai lauksaimnieku, kuriem izdevās graudu cenas nofiksēt īstajā brīdī, pagājušais gads finansiāli bija ļoti veiksmīgs. 2022. gada vasarā, kad nokūlām ražu, graudu cena bija 300–350 EUR/t, rapšu cena virs 600 EUR/t, līdz ar to lauksaimnieki nākamo sezonu iesāka ar pārliecību, rudenī iegādājoties minerālmēslus, iespējams, tajā brīdī nefiksējot graudu cenas. Diemžēl atšķirībā no pagājušā gada šobrīd cenu svārstības nenāk par labu lauksaimniekiem. Kad graudu cenas gada beigās, janvārī un februārī, sāka slīdēt uz leju, izveidojās ļoti liela šķēre. Ja saimnieks iepriekšējā gada rudenī ir iegādājies slāpekli pavasarim par 700–800 EUR/t, kad graudi maksāja 300–350 EUR/t, situācija šķita laba, jo tika saglabāta zelta likuma proporcija 1:2. Taču, graudu cenai samazinoties līdz 220 EUR/t, šī proporcija jau ir 1:3, tāpēc daļai saimnieku šis būs ekonomisks izaicinājums. Situācija uz laukiem ir ļoti dažāda (intervija notika 9. jūnijā – E.T.), bet redzam, ka ļoti nepieciešami nokrišņi. Katrā ziņā šis ir ļoti dinamisks gads.

– Ko jūsu varētu teikt par minerālmēslu tirgus tendencēm?

– Pagājušajā gadā viens no izaicinājumiem bija sakārtot piegāžu ķēdes, jo 70 % minerālmēslu nāca no Krievijas un Baltkrievijas. Sākoties karam Ukrainā, nācās mainīt ierasto sistēmu. Ņemot vērā, ka kopējais minerālmēslu tirgus Latvijā ir aptuveni 550 tūkst. t gadā un šie 70 %, kas veido ap 300 tūkst. t, tirgū vairs nebija pieejami, mums salīdzinoši operatīvi izdevās atrast citus piegādes tīklus un visi saimnieki, kas bija pasūtījuši produktus pie mums, tos arī saņēma. Ļoti liels atbalsts bija Yara izveidotās distribūcijas noliktavas Rīgas ostā. Bez tam mēs kopā ar citiem tirgus dalībniekiem atvērām jaunus tirdzniecības kanālus ar ASV, Ķīnu, Āfriku. Iesakām saimniekiem sekot līdzi gāzes cenām, jo tās korelē ar minerālmēslu cenu. Jūnija vidū gāzes indekss ir 25 EUR/MWh (TTF), t.i., tāds pats kā pirms kara un pirms covid. Arī minerālmēslu cenas sāk atgriezties pirmskara līmenī.

– Kāds Scandagra Latvia bijis iepriekšējais gads?

– Scandagra Latvia pēdējie četri gadi ir aizvadīti ar izaugsmi – visās produktu grupās ir vērojama izaugsme – kādā straujāka, kādā ne tik strauja. Tā kā apgrozījumu ļoti lielā mērā ietekmē cenu svārstības, savu izaugsmi mēram realizētajās produkcijas tonnās, kas, ieskaitot sēklas, minerālmēslus un AAL, pērn pieauga par 25 %, pārsniedzot pusmiljonu tonnas. Otrs aspekts, kuru vērtējam, ir tirgus daļa, kas gadu no gada ir augusi.

– Ko vēlaties lauksaimniekiem atgādināt jūlijā?

– Nekavēties ar sertificētas sēklas, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu iegādi vai rezervāciju. Pašlaik neesam novērojuši, ka būtu problēmas ar preču pieejamību, bet savlaicīga vienošanās atvieglotu darbu gan mums, gan pašiem lauksaimniekiem. Uz nākamo sezonu iesakām sekot līdzi iepriekš minētajam zelta likumam par 1:2 graudu cenas un minerālmēslu attiecību un negaidīt augstāko vai zemāko cenu. Šobrīd šis koeficients izskatās gana labi, lai apsvērtu graudu un minerālmēslu cenu fiksēšanu. Slāpekli pašlaik var iegādāties par 350 EUR/t, un graudi jūnijā maksā 220 EUR/t, tā kā iespējams iegūt pat vairāk nekā vēlamo proporciju. Tāpat iesakām sekot līdzi nākotnes tendencēm un cenām un atkarībā no tā izlemt, ko sēt, kādus kultūraugus ieviest augu maiņā, lai realizācija 2024. gada augustā būtu rentabla. Par to pamatotu lēmumu var palīdzēt pieņemt mūsu graudu iepirkšanas speciālisti.

– Kādi jaunumi ieviesti Scandagra Latvia?

– Pirms četriem gadiem mēs definējām, ka vēlamies būt konsultanti, nevis pārdevēji mūsu klientiem. Rezultātā tapa pētniecības un attīstības programma, kas ļauj mums pievienošanai savam porfelim izvēlēties vislabākos produktus tirgū. Veicam sēklas materiāla, mikroelementu un augu aizsardzības līdzekļu izmēģinājumus, pirms tos pievienojam mūsu produktu klāstam. Esam definējuši divus atsevišķus darbības virzienus – agronomija un ražas iepirkšana. Līdz ar to klienti iegūst vēl mērķtiecīgākas un vērtīgākas zināšanas no mūsu darbiniekiem, kuri specializējas katrs savā jomā. Organizējam Scandagra Latvia darbinieku apmācību programmu mūsu piegādātāju ražotnēs, izmēģinājumu laukos visā Eiropā, lai viņi iegūto informāciju varētu nodot klientiem. Jauns, interesants projekts ir kompetenču centrs. Tā ideja aizgūta no Zviedrijas – katru gadu veidot izmēģinājumu lauciņus, kur lauksaimnieks jebkurā laikā var atbraukt un apskatīt šķirnes un mēslošanas, augu aizsardzības līdzekļu plānu darbībā. Šogad šis projekts ir izmēģinājumu stadijā, bet nākamgad gribam to palaist publiski. Scandagra Latvia kompetenču centrs atrodas Zemgalē. Pašlaik aktīvi strādājam, lai sniegtu klientiem visaptverošu un neatkarīgu informāciju par graudu tirgus aktualitātēm.

– Kā vērtējat Scandagra Latvia sadarbību ar lauksaimniekiem?

– Mūsu sadarbība ar lauksaimniekiem notiek 360 dienas gadā un iekļauj augu sekas un mēslošanas plānošanu, lauku apsekošanu, kā arī produkcijas realizācijas iespēju noskaidrošanu. Veidojam ciešas attiecības ar saviem klientiem. Ir dažādas formas, kā viņiem pateicamies. Gada beigās organizējam zoles turnīru, kas ir ļoti populārs un ļauj mums kopā atpūsties. Tāpat ar klientiem dodamies kopīgos ceļojumos. Katru gadu organizējam arī izglītojošas konferences, apmācības un pieredzes apmaiņas ekskursijas.

– Kādas aktualitātes ir Scandagra Latvia ziemāju sēklu piedāvājumā?

– Sēkla būtībā ir augkopības sākums, tāpēc aicinām strādāt ar sertificētām sēklām. Lai apsētu Latvijas sējplatības, ir nepieciešams 201 tūkst. t graudaugu un pākšaugu sēklu. Sertificētās sēklas gadu no gada ir tikai ap 15 % no kopējā apjoma, kas ir ļoti maz. Sertificēta sēkla ir kvalitātes garantija, tā var dot pat līdz tonnai ražas pieauguma, kas, uzliekot uz papīra un parēķinot, ir ievērojams ieguvums. Mūsu ziemāju sēklu klāstā ir atlasītas četru selekcionāru sēklas ar dažādām īpašībām. Latvijā graudaudzētāji šķirņu izvēlē ir diezgan konservatīvi – ir 2–3 ziemas kviešu šķirnes, ko lauksaimnieki pamatā izmanto augu sekā. Viena no mūsu piedāvātajām top ziemas kviešu šķirnēm ‘Creator’ (selekcionārs Sejet) tiks aizstāta ar jaunu šķirni ‘Bright’, kura trīs gadu izmēģinājumos uzrādījusi vēl labākus kvalitātes, ražības un ziemcietības rādītājus. Ja lauksaimnieks ir ieinteresēts, varam iedot katras šķirnes izmēģinājumu vēsturi, lai viņš var pieņemt pamatotu lēmumu.

– Jūsu viedoklis par lauksaimniecības nākotni Latvijā?

– Lauksaimniecība Latvijā ir fenomenāli attīstījusies. Kādreiz mēs braucām uz ārzemēm skatīties, kā strādā tur, bet nu brauc mācīties pie mums. Mūsuprāt, galvenais izaicinājums lauksaimniecībā ir nodarbināto vidējais vecums, jo statistika parāda, ka 60 % lauksaimnieku – saimniecību īpašnieku ir vecumā virs 55 gadiem un no šiem 60 % trešā daļa ir vecāki par 65 gadiem – pensijas vecumā. Domāju, ka lauksaimniecības nākotni tuvākajā desmitgadē lielā mērā izšķirs tas, cik raiti notiks paaudžu maiņa. Jaunajai paaudzei, kas, manuprāt, diezgan veiksmīgi ienāk un pārņem saimniecības, galvenais uzdevums ir ieviest digitalizāciju un paaugstināt efektivitāti. Ļoti svarīgs faktors lauksaimniecības konkurētspējā būs, cik lielā mērā informācija, ko iegūstam no viedajām tehnoloģijām, tiks apstrādāta, analizēta un pielietota. Latvijas kontekstā gribētu arī atzīmēt, ka viens ir saražot, bet otrs – domāt, kur saražoto realizēsim. Manuprāt, valstiskā līmenī ir jādomā, kā mūsu zeltam – graudiem un rapšiem – radīt vēl lielāku pievienoto vērtību, tos pārstrādājot uz vietas, vai tas būtu pārtikai, vai lopbarībai. Mēs eksportējam vidēji 75 % Latvijā saražoto graudu un rapšu, bet, piemēram, skandināvi 75–80 % saražotā pārstrādā un tikai 25 % eksportē bez pārstrādes. Tad iekšējais tirgus ir mazāk ievainojams cenu svārstību dēļ. Domāju, ka ir vērts ņemt piemēru no skandināvu valstīm.

– Ko novēlēsiet lauksaimniekiem?

– Saimniecības Latvijā ir daļa no pasaules biznesa, un procesi, kas notiek pasaulē, vistiešākajā mērā ietekmē mūsu saimniecību darbu. Tāpēc aicinu skatīties plašāk, izvērtēt tendences, kas mūs sagaida. Saglabāt vēsu prātu un pozitīvu skatījumu nākotnē. Cilvēku skaits pasaulē pieaug, un joma, kurā mēs strādājam, ir ļoti pateicīga, jo nodrošinām eksistenciālās vajadzības. Ne tikai pelnām sev iztiku, bet arī radām pievienoto vērtību pasaulei, nodrošinām pārtiku, kas padara šo pasauli labāku. Ar to varam lepoties! Katrs gads, īpaši augkopībā, ir kā jauns bizness – nav divu vienādu gadu. Vidēji lauksaimnieks aktīvi nostrādā 33 sezonas, tādējādi, ja kāda sezona ir izdevusies un kāda mazāk izdevusies, rezultātā tas izlīdzinās.

AVOTS: Žurnāls SAIMNIEKS LV, Jūlijs 2023