No 2026. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā pilnā režīmā darbojas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM. Tā mērķis ir izlīdzināt oglekļa izmaksas starp ES ražotājiem un importētājiem. ES rūpnīcas maksā par emisijām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, bet importētājiem līdzvērtīgas izmaksas piemēro ar CBAM sertifikātiem.

Slāpekļa mēslojumu ražošana ir emisiju ietilpīga, jo amonjaka ražošanai izmanto dabasgāzi, bet amonija nitrāta ražošanā rodas arī slāpekļa oksīda emisijas. Tāpēc CBAM ietekme nav vienāda visiem produktiem. Vislielākā tā ir amonija nitrātam, mazāka – amonija sulfātam un ievērojami mazāka – karbamīdam

Lauksaimniekam CBAM deklarācija nav jāiesniedz – to dara importētājs. Tāpēc importētājam jau laikus jāparedz ar CBAM saistītās izmaksas un tās jāiekļauj produkta pašizmaksā, lai vēlāk, izpildot CBAM saistības, nerastos zaudējumi, līdzīgi kā tas tiek darīts ar loģistikas un citām izmaksām.

1. attēls. Aprēķinātā 2026. gada CBAM maksa amonija nitrātam pēc izcelsmes valsts

Ko šie skaitļi nozīmē praksē?

Kā piemēru izmantošu amonija nitrātu no Uzbekistānas, kuru mēs esam labi iepazinuši pēdējos divos gados. Šobrīd AN 34,4 Uzbekistānā maksā apmēram 300 USD/t, kas ir aptuveni 262 EUR/t, piegādes izmaksas līdz Latvijas robežai ir aptuveni 120 EUR/t, CBAM izmaksas 146,71 EUR/t, kas kopā veido 528,71 EUR/t, šajā summā vēl nav iekļauta piegāde līdz noliktavām, pārkraušanas izdevumi, piegāde pie klienta un piegādātāja peļņa. Ierēķinot visas izmaksas, sanāk, ka AN 34,4 būtu jāmaksā ap 600 EUR/t piegādāts saimniecībā, kas ir būtiski dārgāk nekā šāds pats produkts no Eiropas ražotāja.

2. attēls. Aprēķinātā CBAM maksa dažādiem slāpekļa mēslojumiem

Kā redzams attēlā, būtiskākā ietekme ir uz amonija nitrātu, kas praksē ir visvairāk lietotais slāpekļa mēslojums Latvijā. Kā alternatīvu varētu izmantot karbamīdu, taču jāņem vērā, ka Latvijā šogad stājās spēkā regulējums, kas neļauj karbamīdu lietot kā virsmēslojumu, to neiestrādājot augsnē, tāpēc šis variants būs vairāk piemērots vasarāju kultūraugu mēslošanai.

Vai CBAM varētu atcelt?

2026. gada 15. septembrī Eiropas Parlaments CBAM regulējuma pārskatīšanas ietvaros neatbalstīja 27.a pantā paredzēto pagaidu aizsardzības mehānismu, kas ārkārtēju tirgus apstākļu gadījumā būtu ļāvis mazināt
CBAM radīto izmaksu ietekmi uz minerālmēsliem. Līdz ar to Parlamenta pozīcijā šāds mehānisms nav saglabāts. Tomēr regulējuma galīgā redakcija vēl būs atkarīga no turpmākajām ES institūciju sarunām.

ES dalībvalstis vēlas saglabāt iespēju CBAM uz laiku apturēt, tostarp gadījumā, ja produkta cena sešos mēnešos pieaugtu vairāk nekā par 50%. Eiropas Parlaments piedāvā mehānismu neapturēt un vajadzības gadījumā izmantot CBAM ieņēmumus kompensācijām. Gala lēmums vēl jāpanāk sarunās starp Parlamentu un dalībvalstīm.

Šobrīd nav pamata domāt, ka CBAM tiks atcelts – diskusija ir par ārkārtas drošības mehānismu, nevis par visas sistēmas likvidēšanu.

Aleksandrs Katiševs
Scandagra Latvia minerālmēslu un kaļķa produktu grupu vadītājs