Oktobra nogale šogad vēl ļauj ziemājiem turpināt attīstību. Kopš iepriekšējā apskata 15. oktobrī laiks bijis salīdzinoši silts, un tas īpaši palīdz vēlāk sētajiem laukiem. Tomēr situācija saimniecībās ir atšķirīga. Daudz ko nosaka sējas laiks, augsnes mitrums un tas, cik labi augiem izdevies izveidot sakņu sistēmu.

Silts laiks vēl nenozīmē sausu augsni

Pēdējais periods nokrišņu ziņā bijis samērā sauss, un lauku darbiem iespējas ir bijušas. Taču te gribu atgādināt vienu būtisku lietu: apžuvusi augsnes virskārta vēl nenozīmē, ka lauks spēj nest tehniku. Mitruma augsnē joprojām ir daudz, un daudzviet tās nestspēja ir zema.

To īpaši izjūt kukurūzas, kaņepju un griķu novākšanā. Kultūraugi ir sasnieguši novākšanai piemērotu gatavību, bet piekļuve laukiem ir sarežģīta. Ja augsne notur cilvēku, tas vēl nenozīmē, ka tā noturēs smagu tehniku. Iebraucot pārmitrā laukā, jārēķinās ar risēm un augsnes sablīvēšanu.

Līdzšinējais siltums vēl dod iespēju gan pabeigt atsevišķus augu aizsardzības darbus, gan turpināt ražas novākšanu. Prognozēs gan parādās arī vēsāka laika iespējamība, mainoties vēja virzienam uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem. Cik noturīgs būs šis aukstums, vēl redzēsim. Lēmumus laukā joprojām pieņemam pēc vietējiem apstākļiem, jo atšķirības starp reģioniem ir lielas.

Augsnes temperatūra un ziemāju attīstība

Pirms pāris nedēļām augsnes temperatūra bija ap 11–12 °C, bet šobrīd novērojumos fiksējam aptuveni 8–9 °C. Veģetācija turpinās, lai gan augšana kļūst lēnāka.

Augsnes temperatūrai sekojam arī, plānojot vēlos rudens herbicīdu smidzinājumus ziemas rapsī. Piemērotu apstrādes brīdi izvēlamies pēc konkrētā preparāta lietošanas nosacījumiem un situācijas laukā.

Vēlāk sētajiem ziemas kviešiem svarīga ir gan temperatūra, gan augsnes mitrums. Ja augsne ir pietiekami silta un nav pārmitra, dīgšana vēl var noritēt samērā raiti. Savukārt slapjā, slikti aerētā augsnē apstākļi ir krietni nelabvēlīgāki un palielinās sēklu bojāšanās risks. Tādēļ tikai pēc gaisa temperatūras vien lauka attīstību novērtēt nevaram.

Ziemas rapšos aina ir ļoti atšķirīga

Laikā sētie ziemas rapši daudzviet izskatās ļoti labi un sasnieguši astoņu līdz desmit lapu attīstības stadiju. Vēlāk sētajos laukos biežāk redzam četras līdz piecas lapas. Ja laukā nav ilgstoši stāvējis ūdens, augi saņēmuši nepieciešamo mēslojumu un veikti pārējie tehnoloģijā paredzētie pasākumi, attīstība ir noritējusi sekmīgāk.

Savukārt vietās, kur pēc spēcīgajiem nokrišņiem saglabājies pārmērīgs mitrums un augsne ir sablīvēta, saknēm trūcis gaisa. Vēlāk sētajiem rapšiem papildus pietrūkst arī siltuma un dienas garuma, lai izveidotu tikpat lielu biomasu kā agrākajiem sējumiem.

Daļa lauku vairs nav koši zaļi. Redzam violetāku lapu krāsojumu, īpaši mitrākajās vietās. Taču, vērtējot šādus augus, ar lapu krāsu vien nepietiek. Ir jāskatās, kas notiek ar sakni un augsni.

Lapu analīzes vērtējam kopā ar sakņu stāvokli

Vienā laukā salīdzinājām divas ļoti atšķirīgas rapšu augu grupas. Vienā vietā augi bija spēcīgi un labi attīstīti, otrā tie bija mazāki, ar violetām lapām. Lapu analīzes palīdzēja šo atšķirību izskaidrot. Lielākajiem augiem barības elementu nodrošinājums kopumā bija ievērojami labāks, savukārt mazākajiem konstatējām vairāku elementu, tostarp slāpekļa, fosfora, kālija un bora, trūkumu.

Šeit svarīgi saprast, ka mēslojuma iestrāde pati par sevi vēl negarantē tā uzņemšanu. Ja saknes pārmitrā, sablīvētā augsnē nespēj pilnvērtīgi darboties, augam var trūkt barības elementu arī tad, ja mēslošana ir veikta. Arī lapu mēslojums šādā situācijā nevar pilnībā atrisināt sakņu problēmu.

Tādēļ aicinu neaprobežoties ar lapu analīzēm. Paņemam lāpstu, izrokam augus gan labākajā, gan sliktākajā lauka daļā un apskatām saknes. Tas var parādīt pavisam citu ainu nekā lauka vērtēšana tikai no augšas.

Sakņu augoņi jāņem vērā turpmākajā lauku plānošanā

Šoruden rapšu laukos Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē redzam arī sakņu augoņu pazīmes. Uz saknēm veidojas paresninājumi un deformācijas, kas traucē sakņu darbību. Šādiem augiem arī lapu analīzēs var parādīties nepietiekams barības elementu nodrošinājums. Tāpēc vājas augšanas cēloni nevaram automātiski norakstīt tikai uz mēslojuma trūkumu vai pārmitrumu.

Ja laukā konstatēti sakņu augoņi, šī informācija jāpiefiksē un jāņem vērā turpmākajā augu maiņas un šķirņu plānošanā. Ir jāvērtē ilgāks pārtraukums rapšu audzēšanā. Ja rapsi attiecīgajā laukā tomēr plānojam audzēt, jāizvērtē pret sakņu augoņiem izturīgu hibrīdu izmantošana. Tomēr arī izturīgs hibrīds nav pilnīga garantija un neaizstāj pārējos slimības ierobežošanas pasākumus.

Ļoti būtiski ievērot ‘’ lauka higiēnu’’. Ar augsnes daļiņām uz zābakiem, lāpstām, tehnikas riteņiem un augsnes apstrādes  agregātiem- ar šo slimības ierosinātāju var pārnest uz citiem laukiem. Pēc inficēta lauka apmeklējuma un darbu veikšanas augsne no apaviem, darbarīkiem un tehnikas ir rūpīgi jānotīra.

Jāpievērš uzmanība arī meliorācijas darbībai un augsnes reakcijai. Kaļķošanu plānojam pēc augsnes analīzēm, savukārt pārmitrās vietās vērtējam ūdens novadīšanas iespējas. Pēdējo gadu mitrie apstākļi ir vēl viens iemesls šos jautājumus neatlikt.  https://www.scandagra.lv/aktualit%C4%81tes/ierobezo-saknu-augonu-attistibu/

Rapšu augšanas punkts joprojām jāuzrauga

Siltais laiks nozīmē arī to, ka labi attīstītie rapši turpina augt. Atsevišķiem apskatītajiem augiem augšanas punkts ir pacēlies aptuveni par diviem centimetriem, lai gan pirmā augšanas regulēšana jau ir veikta.

Tādēļ laukos, kuros augšana turpinās un augšanas punkts ceļas uz augšu, atkārtoti jāizvērtē augšanas regulēšanas nepieciešamība. Lēmumu pieņemam pēc augu attīstības un vitalitātes, iepriekšējās apstrādes un izvēlētā preparāta lietošanas nosacījumiem.

Augšanas punkts ir jāsargā. No tā stāvokļa ir atkarīga auga turpmākā attīstība un arī ražas veidošanās iespējas.

Foto 21.10.26

Ziemas kviešiem līdzi dīgst arī nezāles

Arī ziemas kviešu laukos attīstības atšķirības ir lielas. Ir labi sacerojuši sējumi, kuros nezāles jau ierobežotas, un ir oktobrī sēti lauki, kas vēl tikai dīgst. Atsevišķās saimniecībās sēja turpinājusies arī 9., 10., 13. un pat 20. oktobrī.

Vēlos atgādināt, ka vēlāk sētā laukā kopā ar kviešiem dīgst arī nezāles. Kompetenču centra demonstrējumam esmu iesējusi vairākas viendīgļlapju nezāles: skareni, rudzu smilgu, aireni, neauglīgo jumtauzu un rudzu lāčauzu. Pirmās sadīga rudzu smilga un neauglīgā jumtauza, pēc tam sāka dīgt pārējās.

Tādēļ vēla sēja pati par sevi vēl nav iemesls nezāļu ierobežošanu atlikt līdz pavasarim. Īpaši tas attiecas uz laukiem, kuros jau zinām par grūti ierobežojamu viendīgļlapju nezāļu klātbūtni. Daļa šo nezāļu spēj turpināt attīstību arī tad, kad kviešu augšana jau ir lēna. Pavasarī ar lielākām nezālēm tikt galā būs grūtāk.

Piemērotā brīdī lauks ir jāapskata un jāizvērtē rudens apstrādes iespējas atbilstoši nezāļu sugām, kultūrauga un nezāļu attīstības stadijai, lauka apstākļiem un izvēlētā herbicīda marķējumam.

Nezāļu sēja 9.10.26, foto 27.10.26 . pirmā no kreisās skarene (Poa annua), rudzu smilga (Apera spica-venti) , airene (Lolium perenne), neauglīgā jumtauza (Bromus sterilis) un rudzu lāčauza (Bromus secalinus)

Vēlā sēja ietekmē cerošanu un ražas potenciālu

Sējas termiņu salīdzinājumos labi redzam atšķirību starp septembra sākumā sētiem augiem un vēlāku sēju. Jo mazāk laika augam atliek līdz veģetācijas beigām, jo ierobežotākas ir iespējas rudenī sacerot.

Ar pietiekamu augu skaitu uz kvadrātmetru vien vēl nepietiek, lai secinātu, ka ražas potenciāls būs tāds pats kā agrāk sētā laukā. Nozīme ir arī dzinumu skaitam un to attīstībai. Ja rudenī augi nepaspēj sacerot, daudz ko noteiks pavasara apstākļi un konkrētās šķirnes spēja cerot pavasarī.

Tomēr arī agrāk sētajos laukos ne vienmēr viss ir ideāli. Atsevišķās vietās sējumi ir ļoti biezi un pastāv pāraugšanas risks. Ja biezs sniegs uzkrāsies uz nesasalušas augsnes, šādos laukos palielināsies izsušanas risks. Tādēļ gan vēlie, gan ļoti biezie sējumi būs rūpīgi jāvērtē pēc ziemas.

Dzeltējošiem kviešiem meklējam cēloni

Daļā agrāk sēto ziemas kviešu lauku jau redzama lapu dzeltēšana. Viens no iespējamiem iemesliem ir nepietiekams mangāna nodrošinājums augā. Tas, ka elements augsnē ir, vēl nenozīmē, ka augs to spēj pietiekami uzņemt.

Taču lapu dzeltēšanu nevar automātiski pielīdzināt mangāna trūkumam. Lauku malās un sablīvētajās, pārmitrajās vietās cēlonis var būt arī skābekļa trūkums sakņu zonā. Tāpēc vērtējam gan simptomu izvietojumu laukā, gan sakņu stāvokli un augšanas apstākļus; vajadzības gadījumā izmantojam augu analīzes.

Ja apstiprinās mangāna trūkums un apstākļi vēl ļauj veikt apstrādi, var izvērtēt mangānu saturoša lapu ēslojuma lietošanu. Šie lauki jāpatur uzmanības lokā arī pavasarī. Savukārt vietās, kur problēma ir pārmitrums un sablīvējums, jāmeklē risinājums augsnes struktūrai un ūdens režīmam. Atkarībā no situācijas tās var būt izmaiņas augsnes apsaimniekošanā, starpkultūru izmantošana vai meliorācijas sakārtošana.

Scandagra Kompetenču centrs

Kompetenču centrs joprojām ir atvērts apmeklētājiem. Gaidām gan lauksaimniekus un kolēģus, gan studentus un sadarbības partnerus. Izmēģinājumos ir izvietotas norādes ar šķirņu nosaukumiem un atkārtojumiem, kā arī informācija par ziemas rapšu ārpussakņu mēslošanas izmēģinājumu. Brauciet, apskatiet un vērtējiet uz lauka.

Paldies kolēģiem Kurzemē, Vidzemē un Latgalē par novērojumiem un līdzdalību šā lauku apskata tapšanā. Tiekamies uz lauka!

Sandra Strautniece,
Pētījumu un attīstības speciāliste