Rudens lauku darbi šogad norit ļoti atšķirīgos apstākļos. Kamēr vienā Latvijas reģionā ziemāji jau veiksmīgi sadīguši un turpinās sējumu kopšana, citviet lauksaimnieki joprojām cīnās ar pārmitrām augsnēm, aizkavētu sēju un ražas novākšanas grūtībām.

Situācija var būtiski atšķirties pat viena pagasta robežās, tādēļ arī ziemāju attīstība pirms ziemošanas ir nevienmērīga.

Septembra lietavas apgrūtināja rudens darbus

Lai gan lauksaimnieki cerēja uz sausāku septembra otro pusi, lielākajā daļā Latvijas nokrišņi turpinājās. Septembra trešajā dekādē laikapstākļi bija īpaši kontrastaini – vienviet pārmitrie lauki neļāva turpināt augsnes apstrādi un sēju, bet citviet mitruma apstākļi bija piemēroti gan sējai, gan sējumu attīstībai.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem septembra pēdējā dekāde kopumā bija siltāka par normu. Vidējā gaisa temperatūra sasniedza +12,1 °C, kas ir par 1,3 °C virs normas. Tomēr mēneša izskaņā dažviet Ziemeļvidzemē jau tika novērotas pirmās naktsalnas.

Oktobra sākumā situācija pakāpeniski uzlabojās – anticiklonisku laikapstākļu ietekmē nokrišņu daudzums samazinājās, ļaujot lauksaimniekiem atsākt vai turpināt iepriekš aizkavētos darbus. Arī gaisa temperatūra saglabājās labvēlīga augu attīstībai.

Reģionālās atšķirības – no spēcīgām lietavām līdz labvēlīgiem sējas apstākļiem

Visvairāk nokrišņu septembra izskaņā piedzīvoja atsevišķas Latvijas austrumu un piekrastes teritorijas.

Latgalē spēcīgās lietavas būtiski apgrūtināja lauku darbus. Rēzeknē reģistrēti 58,4 mm nokrišņu, Piedrujā – 57,0 mm, bet Dagdā – 50,1 mm.

Kurzemē novērotas vienas no izteiktākajām atšķirībām. Kolkā reģistrēti 68,7 mm nokrišņu, savukārt Liepājas pusē tikai 7,8 mm un Rucavā 5,9 mm. Sausākajos apvidos bija iespējams turpināt gan ziemāju sēju, gan aizvadītās sezonas ražas novākšanu.

Vidzemē papildu nokrišņi vēl vairāk apgrūtināja situāciju jau iepriekš pārmitrajos laukos. Ainažos reģistrēts 39,1 mm, bet Siguldā 38,1 mm nokrišņu.

Zemgalē apstākļi kopumā bija labvēlīgāki. Jelgavas un Dobeles apkaimē nokrišņu daudzums nepārsniedza 20 mm, tomēr Vecumnieku pusē pārmērīgais augsnes mitrums joprojām kavēja lauku darbus.

Ziemas rapša attīstība – no četrām līdz deviņām lapām

Ziemas rapša sējumos šoruden vērojamas būtiskas attīstības atšķirības.

Laukos, kuros rapsis iesēts augusta sākumā un augšanas apstākļi bijuši labvēlīgi, augi jau sasnieguši 8-9 lapu stadiju. Šādos sējumos atsevišķos gadījumos nepieciešams izvērtēt atkārtotu augšanas regulāciju.

Savukārt vietās, kur ilgstoši saglabājies augsts gruntsūdens līmenis, rapša attīstība bijusi lēnāka – augi sasnieguši tikai 4-5 lapu stadiju.

Šādos apstākļos īpaša uzmanība jāpievērš sakņu sistēmas attīstībai. Ja augsnes mitruma režīms ļauj veikt apstrādi, iespējams izvērtēt fosfora un humīnvielu produktu izmantošanu sakņu augšanas veicināšanai.

Ziemāju graudaugu sēja turpinājās arī oktobrī

Ziemāju graudaugu attīstību šobrīd lielā mērā nosaka sējas termiņš un mitruma apstākļi.

Septembra pirmajās divās nedēļās iesētie graudaugi lielākoties sasnieguši 2-3 lapu stadiju, kamēr septembra beigās sētie vēl tikai pakāpeniski dīgst.

Oktobra sākumā, uzlabojoties laikapstākļiem, daudzviet Latvijā turpinājās ziemāju sēja. Lai izmantotu pieejamo laiku un pielāgotos sarežģītajiem lauka apstākļiem, lauksaimnieki izmantoja ne tikai tradicionālās sējmašīnas, bet arī minerālmēslu izkliedētājus un dronus, pēc tam sēklu iestrādājot augsnē.

Tikmēr jau sadīgušajos laukos turpinās sējumu kopšanas darbi.

Pārmitrās augsnes apgrūtina kukurūzas novākšanu

Viens no aktuālākajiem izaicinājumiem oktobra vidū ir kukurūzas ražas novākšana.

Atsevišķās platībās augsnes piesātinājums ar mitrumu sasniedz pat 98-100 %. Uz laukiem izveidojušās lielas ūdens lāmas, un ražas novākšanas tehnika vietām grimst pārmitrajā augsnē.

Tas ne tikai kavē ražas novākšanu, bet arī apgrūtina kvalitatīvas lopbarības sagatavošanu. Lauksaimniekiem nākas pielāgot darbu organizāciju konkrētajiem apstākļiem un izvērtēt tehnikas pārvietošanās iespējas.

Dzeltenīgi plankumi ziemāju sējumos – vai vainojams mangāna deficīts?

Daudzviet ziemāju graudaugu laukos novērojami nevienmērīgi gaiši zaļi vai dzeltenīgi laukumi. Šādas pazīmes var liecināt gan par barības vielu trūkumu, gan par augu stresu, ko izraisījis pārmērīgs augsnes mitrums un skābekļa trūkums sakņu zonā.

Viens no iespējamiem cēloņiem ir mangāna (Mn) deficīts.

Raksturīga pazīme ir situācija, kad gaišākajos lauka laukumos iepriekšējā gada tehnoloģiskās sliedes vai citas sablīvētas vietas saglabājas izteikti tumšāk zaļas.

Kāpēc tā notiek?

Labi aerētā augsnē augiem pieejamais mangāns (Mn²⁺) oksidējas, pārvēršoties grūtāk uzņemamās formās. Savukārt sablīvētajās vietās skābekļa pieejamība ir mazāka, tādēļ mangāns ilgāk saglabājas augiem pieejamā formā.

Lai izvēlētos piemērotāko risinājumu, svarīgi vispirms novērtēt sējuma stāvokli un iespējamos barības vielu trūkuma cēloņus.

Ja konstatēts mangāna vai citu barības elementu deficīts, iespējams izvērtēt tādus papildmēslošanas risinājumus kā Rudens Formula, Mancozin un Profi Basis, pielāgojot to lietošanu konkrētā lauka situācijai.

Rudens sējumu attīstību noteiks katra lauka apstākļi

Šī rudens galvenā iezīme ir nevienmērība – gan nokrišņu sadalījumā, gan augsnes mitrumā, gan sējumu attīstībā. Lai gan oktobra sākumā laikapstākļi kļuva labvēlīgāki lauku darbiem, daudzviet joprojām jūtamas septembra lietavu sekas.

Tuvojoties ziemošanas periodam, īpaši svarīgi izvērtēt katra sējuma attīstības stadiju, sakņu sistēmas stāvokli un barības vielu nodrošinājumu, lai savlaicīgi pieņemtu piemērotākos sējumu kopšanas lēmumus.

Sandra Strautniece, 
Pētījumu un attīstības speciāliste