Lauksaimniecība arvien vairāk sāk līdzināties nebeidzamai stratēģiskai spēlei. Uz spēles ir likts viss – ieguldītais darbs, finansiālā stabilitāte un, protams, nākotnes raža. Lēmumi par sēklu izvēli, augu aizsardzību un, jo īpaši, mēslošanas stratēģiju ir jāpieņem apstākļos, kurus ietekmē ne tikai laika prognozes, bet arī sarežģīti globāli procesi. Un šogad spēles laukums ir kļuvis vēl sarežģītāks.

Spriedze un gaidas par nenovēršamu cenu kāpumu – tāds ir noskaņojums, kas šobrīd caurvij pasaules minerālmēslu tirgu. Nesen notikusī Starptautiskās Minerālmēslu asociācijas (IFA) gadskārtējā konference Monako, kas pulcē ietekmīgākos nozares spēlētājus, šo sajūtu tikai apstiprināja. Vadošie ražotāji un tirgotāji dalījās analīzē un prognozēs, kas liecina par vienu – tirgus temperatūra ceļas.

Tam visam pievienojot Eiropas Parlamenta nesen apstiprinātos importa tarifus Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsliem, mēs nonākam jaunā realitātē. Tā prasa ne tikai pastiprinātu uzmanību, bet arī fundamentāli jaunu pieeju plānošanai un lēmumu pieņemšanai. Apskatīsim dziļāk, ko šie globālie notikumi nozīmē Latvijas saimnieka ikdienai un kā šajos apstākļos ne tikai izdzīvot, bet arī turpināt attīstīties.

Kas patiesībā ietekmē cenas?

Lai saprastu, kā rīkoties, vispirms ir jāsaprot cēloņi. Minerālmēslu cenas veidojas savstarpēji saistītu globālu un reģionālu faktoru rezultātā, kas ietekmē trīs galvenās minerālmēslu kategorijas: slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K).

Jaunie ES tarifi: neizbēgams cenu dzinulis Eiropā

Galvenais faktors, kas jau tagad ietekmē cenas tieši mūsu reģionā, ir Eiropas Savienības lēmums ieviest papildu importa tarifus. No 2025. gada 1. jūlija slāpekļa mēslojumam, kas importēts no Krievijas un Baltkrievijas, tiks piemērots 40 €/t tarifs, bet fosfora mēslojumam – 45 €/t. Šos tarifus ir plānots celt katru gadu, līdz 2028. gadā tas sasniegs 315 €/t slāpekļa mēslojumam un 430 €/t fosfora mēslojumam, kas nozīmē pilnīgu atteikšanos no šīs izcelsmes minerālmēsliem. Kālija mēslojums pagaidām paliek bez tarifiem.

Sākotnēji šķiet, ka šim lēmumam nevajadzētu būtiski ietekmēt Latvijas tirgu, jo šeit Krievijas un Baltkrievijas minerālmēslu eksports ir gandrīz pilnībā apstājies pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, taču imports uz citām Eiropas Savienības valstīm nav apstājies. Zīmīgi, ka pēdējos gados mēslojuma imports no Krievijas un Baltkrievijas uz ES ir tikai pieaudzis, atgriežoties pirmskara līmenī un sasniedzot gandrīz 3 miljonus tonnu. Lai gan šis lēmums ir politiski saprotams un tā mērķis ir stiprināt Eiropas ražotāju pozīcijas, tā vistiešākā ietekme uz lauksaimnieku būs neizbēgams cenu pieaugums. Konkurence samazināsies, ļaujot vietējiem Eiropas ražotājiem darboties ar lielāku peļņu

Vislielāko triecienu izjutīs nitrātu mēslojums – amonija nitrāts un kalcija amonija nitrāts (CAN). Šos produktus Krievija ražo milzīgos apjomos, un alternatīvu piegādātāju Eiropai ir ļoti maz. Imports no ASV ir ierobežots gan apjomu, gan dārgās loģistikas dēļ. Turcijā eksportu kontrolē valsts, tādējādi ierobežojot iepirkuma iespējas. Lai gan teorētiski mēslojumu var iegādāties Uzbekistānā, Kazahstānā vai Gruzijā, loģistika no šīm valstīm ir dārga un grūti prognozējama. Tikmēr Eiropas ražotāji, visticamāk, uzturēs augstu cenu līmeni, ko nosaka dārgā enerģija, emisiju kvotu izmaksas un tagad arī samazinātā konkurence.

Karbamīds kā alternatīva ierastajiem slāpekļa mēslojumiem

Attiecībā uz citiem slāpekļa mēslojumiem, piemēram, urīnvielu (karbamīdu), alternatīvu ir vairāk. Ražotāji no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Āzijas un Amerikas neļaus Eiropas ražotājiem pilnībā atslābt. Tomēr, kā tika uzsvērts IFA konferencē, milzīga ietekme uz karbamīda tirgu ir Ķīnai – pasaules lielākajai ražotājai, kas spēj eksportēt aptuveni 18 miljonus tonnu gadā. Pēdējos divus gadus Ķīna ir ierobežojusi eksportu, lai aizsargātu savu iekšējo tirgu. Globālās karbamīda cenas būs atkarīgas no tās nākotnes eksporta stratēģijas. Lai gan Pekina ir oficiāli paziņojusi par eksporta atsākšanu, tas notiks ar papildu prasībām un ierobežojumiem, saglabājot stingru kontroli. Jāsaka, ka pēdējie notikumi Tuvajos Austrumos, tieši pretēji, izraisīja karbamīda cenu kāpumu, piemēram, Ēģiptē, kura iepērk dabasgāzi no Irānas, tika slēgtas piecas rūpnīcas dabasgāzes trūkuma dēļ.

Netiešu spiedienu uz tirgu rada arī tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu. Piemēram, amonija sulfāts, kas ir būtisks arī Baltijas valstīm, ir blakusprodukts tekstilrūpniecībā un metalurģijā. Tā kā ASV tarifi automobiļu nozarei ir samazinājuši šo sektoru apjomus Ķīnā, sarūk arī mēslojuma ražošana. Vienlaikus pieprasījums pēc tā aug, īpaši Brazīlijā. Rezultāts – šī mēslojuma cena Ķīnas ostās mēneša laikā ir pieaugusi par 15–20%.

Arī fosfora (P) mēslojuma cenas saglabājas augstas spēcīga pieprasījuma un ierobežota piedāvājuma dēļ. Ķīnai saglabājot aizliegumu eksportēt fosfora mēslojumu uz Indiju, radās situācija, ka Indija sāka izpirkt fosfora mēslojumu no visiem lielākajiem globālajiem ražotājiem, kas izveidoja tirgū lielu deficītu. Jau tagad ir skaidrs, ka lētākus kompleksos minerālmēslus (NPK) rudens sezonai gaidīt nevar. Tikmēr kālija (K) mēslojuma cenas, kas kādu laiku bija stagnējušas, arī sāk atgūties. To visvairāk ietekmē lielie valsts iepirkumi tādos tirgos kā Ķīna, Indija un Dienvidaustrumāzija. Piemēram, Indija šogad noslēdza līgumus par kālija mēslojuma piegādēm ar 20% augstāku cenu nekā pagājušajā gadā, tas uzreiz atspoguļojās cenās visā pasaulē.

Ko tas nozīmē saimniecībām?

Sausi skaitļi un globālas prognozes var šķist tālas, taču tās tieši ietekmē katra Latvijas lauksaimnieka ikdienu. Jau tagad ir skaidrs, ka lauksaimniecība ir kļuvusi par ļoti augstu risku biznesu, lai turpmāk varētu pastāvēt un attīstīties, arvien vairāk jāpilnveido biznesa domāšana, vairāk jārēķina, jāpieņem stratēģiski lēmumi par savlaicīgu minerālmēslu iegādi kā arī graudu cenu fiksāciju, tā panākot rentablu saimniecības attīstību. Īstermiņā Eiropas, tostarp Baltijas, lauksaimniekiem būs jāsadzīvo ar trīskāršu izaicinājumu:

1. Jaunie ES tarifi. Tie radīs tiešu, prognozējamu cenu pieaugumu Eiropas iekšienē.
2. Nākotnes CO₂ nodoklis. Jau no 2026. gada janvāra importētajam mēslojumam no trešajām valstīm tiks piemērots oglekļa dioksīda emisiju nodoklis, kas cenas cels vēl augstāk. Tas vairs nav tāls drauds, bet gan tuvāko gadu realitāte, ar kuru jārēķinās jau šodien.
3. Nelabvēlīga globālā situācija. Ķīnas eksporta politika, nemieri Tuvajos Austrumos uzturēs cenas augstas un svārstīgas.

Jāsaka, ka pašreizējā situācija ir ļoti labvēlīga minerālmēslu ražotājiem Eiropā, bet diemžēl tā ir nelabvēlīga gala patērētājam – Eiropas lauksaimniekam. Baltijas valstis un visa Eiropas Savienība kļūst par augstu izmaksu reģionu. Tas nozīmē, ka saimniecībām būs jārēķina vēl rūpīgāk, lai atrastu zelta vidusceļu starp arvien dārgāku mēslojumu un graudu cenām, kuras ne vienmēr seko šim kāpumam.

Aleksandrs Katiševs,
Minerālmēslu produktu un Kaļķa produktu grupas vadītājs