Intervijā žurnālam Saimnieks LV 2022. gada janvāra numurā savos novērojumos un secinājumos dalās Scandagra Latvia Minerālmēslu un kaļķa produktu grupas vadītājs Aleksandrs Katiševs.

Par šo tematu varētu runāt ļoti ilgi, tāpēc uzreiz uzsveru, ka diemžēl iepriecinošu ziņu nav, jo situācija ir nopietna un neparasta. Minerālmēslu cenas ir sasniegušas vienu no augstākajiem punktiem, kādu mēs esam piedzīvojuši, taču šobrīd jautājums vairs nav tik daudz par cenu, kā par preces pieejamību tirgū. Par neparastajām tendencēm un iespējamo minerālmēslu deficītu esam runājuši gan mēs, gan citu uzņēmumu pārstāvji jau no 2021. gada vasaras, kad parādījās pirmās tendences saspīlējumam minerālmēslu tirgū. Jāpiebilst, ka nekad nespiežam klientiem iegādāties preci, dalāmies tikai ar mums pieejamo informāciju un novērojumiem, diemžēl pārsvarā netikām sadzirdēti, jo daudziem prātā bija 2008. gada notikumi, kad pēc strauja minerālmēslu cenu kāpuma sekoja tikpat straujš to cenu kritums. Te vietā būtu atgādināt, ka 2008. gadā šim kāpumam bija pavisam citi iemesli, varētu teikt, ka pat īsta pamatojuma nebija, tās vairāk bija spekulatīvas darbības. Tiesa, arī mēs cerējām, ka situācija nebūs tik sarežģīta, kāda tā ir šobrīd.

Ja iedziļināmies šajā jautājumā pēc būtības un pievēršam uzmanību jau konkrētiem minerālmēslu veidiem, tad, zinot to, ka rudenī tika iesēts vairāk ziemāju, smagāka situācija ir slāpekļa minerālmēslu tirgū, jo ziemāji ir ļoti lieli slāpekļa patērētāji. Pēc mūsu aplēsēm, Latvijas zemnieki 2022. gada sezonai ir nodrošinājušies vien ar aptuveni 40 % no nepieciešamā šī minerālmēslu veida apjoma. Savukārt minerālmēslu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir kāpušas trīs reizes un joprojām turpina kāpt. Nedaudz labākā situācijā ir komplekso minerālmēslu tirgus, lai gan arī šo minerālmēslu cena ir būtiski palielinājusies (aptuveni divas reizes). Tā kā šādus minerālmēslus uz hektāra izmanto aptuveni divas reizes mazāk kā slāpekļa mēslojumu, šo sadārdzinājumu zemnieki izjutīs mazāk. Apskatot iemeslus, kas izraisīja tik lielu cenu kāpumu, jāatzīmē, ka pirmās tendences parādījās jau 2021. gada sākumā, kad strauji sāka kāpt fosfora cenas, kas būtiski ietekmēja minerālmēslu cenas ar augstu fosfora saturu, piemēram, NPK 10-26-26 vai MAP NP 12-52; to ietekmēja augsts fosfora pieprasījums pasaules tirgos. Vēlāk sekoja sankciju noteikšana Baltkrievijai, kas ir vērā ņemama kālija eksportētāja. Tas vēl vairāk sadārdzināja komplekso minerālmēslu cenas. Liels prieks bija par zemniekiem, kuri bija izveidojuši šo mēslojumu krājumus noliktavās vai bija parūpējušies par lielāku barības elementu uzkrājumu augsnē, uz ko arī mudinājām klientus savos 2020. gada semināros, jo tajā brīdī fosfora cenas bija nokritušas līdz vēsturiski ļoti zemam līmenim. Tāpēc tie zemnieki, kuri situāciju izmantoja, nesaskārās ar būtiskām problēmām rudenī. Daudz spraigāki notikumi risinājās un joprojām risinās slāpekļa minerālmēslu tirgū. Tam ir vairāki cēloņi (gan lielāki, gan mazāki), pats galvenais ir energoresursu cenu kāpums. Kā zināms, slāpekļa minerālmēslu ražošanā tiek patērēts milzīgs energoresursu daudzums, pārsvarā dabasgāze.

Dabasgāzes cenas vienubrīd bija paaugstinājušās pat astoņas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To mēs visi izjūtam ne tikai minerālmēslu, bet arī citu produktu un pakalpojumu cenās. Šo kāpumu izraisīja straujš energoresursu pieprasījums pasaules tirgos, kā zināms, viens no lielākajiem spēlētājiem un cenu ietekmētājiem pasaulē ir Ķīna, kas vienu brīdi gāzi bija gatava pirkt teju vai par jebkuru cenu, jo iekšējā tirgū radās milzīga nepieciešamība pēc dabasgāzes. To ietekmēja mazi akmeņogļu krājumi, kuras Ķīna izmanto gan ražošanā, gan apkures nodrošināšanā. Septembrī šo Āzijas valsti piemeklēja lieli plūdi, akmeņogļu raktuves tika nopludinātas, tāpēc netika iegūts pietiekami daudz šīs izejvielas, sinoptiķi brīdināja par paredzamo bargo ziemu, līdz ar to trūkstošās akmeņogles tika lemts aizstāt ar dabasgāzi. Lielo pieprasījumu ietekmēja arī paredzētās Pekinas Olimpiskās spēles. Lielvalsts, izrādot labo gribu, plāno uz spēļu laiku aizstāt tradicionālo apkures veidu ar dabasgāzi. Protams, gāzes cenas arī ietekmēja politiskie notikumi, lielākais dabasgāzes eksportētājs pasaulē ir Krievija, tāpēc spēlēšanās ar dabasgāzes cenām ir spēcīga kārts lielvaras rokās. Pieaugot bažām par jaunā Covid-19 paveida izplatību, dabasgāzes cenas vienubrīd ievērojami samazinājās, bet minerālmēslu cenas tas, kā bija cerēts, nemazināja. Tās turpināja augt, jo iepriekšējās dabasgāzes cenas radīja neatgriezenisku minerālmēslu ražotāju reakciju, tie bija spiesti samazināt vai pat pilnībā apturēt ražošanu, kā rezultātā tirgū radās milzīgs preces deficīts, šobrīd dabasgāzes, kā arī citu energoresursu cenas atkal kāpj. Nesen arī parādījās ziņa, ka Krievija ir ieviesusi eksporta kvotas vairākiem produktiem, tostarp minerālmēsliem, un tas situāciju padara vēl nopietnāku.

Šobrīd kā šīs minerālmēslu produktu grupas vadītājs es neredzu, ka līdz nākamā gada pavasarim situācija varētu uzlaboties un cenas nokrist, par to pilnīgi nekas neliecina. Prieks par tiem, kuri ir parūpējušies par slāpekļa mēslojuma krājumiem noliktavās. Tiem, kuri vēl nav neko iegādājušies, iesaku neatlikt to uz pēdējo brīdi, jo, kā zināms, ražas veidošanās procesā būtiskākais ir pirmais slāpekļa papildmēslojums pavasarī, tāpēc vismaz tik, cik nepieciešams pirmajai reizei, vajadzētu sarūpēt tūlīt, jo vēlāk var rasties tāda situācija, ka produktu tirgū nebūs vispār. Šī brīža cenas šķiet baisas, taču, raugoties no biznesa viedokļa un veicot padziļinātus aprēķinus, iegūstam, ka joprojām minerālmēslu lietojums ir pamatots. Jāatceras, ka arī graudu cenas ir augušas, piemēram, kvieši maksā dārgāk nekā pirms gada – aptuveni 60–70 EUR/t.

Domājot par vasarāju sēju, iesaku izvēlēties kultūras, kuru izaudzēšanai nav nepieciešams liels slāpekļa patēriņš, piemēram, pākšaugus (zirņus, pupas), laicīgi domāt par vasarāju sēklām, jo paredzu, ka arī tās būs ierobežotā daudzumā un dārgākas nekā ierasts.

Kā redzams, mūs sagaida ļoti interesanta un pārbaudījumiem piesātināta sezona, tāpēc aicinu izdarīt visu, kas ir mūsu spēkos, neaizmirstot arī apdrošināt to, ko paši nevaram ietekmēt, izmantot valsts atbalstu apdrošināšanas polišu iegādei, jo ne visās valstīs šo atbalstu ir tik vienkārši iegūt. Esmu pārliecināts, ka, ieplānojot lietas pareizi, joprojām varam sagaidīt, ka sezona būs laba vai pat labāka, ko arī visiem zemniekiem novēlu.