Lauka apskats: pārmitri lauki, nevienmērīgs ziemas rapsis un ziemāju sējas izaicinājumi

Skatoties uz situāciju laukos septembra vidū, varam secināt – aizvadītais periods lauksaimniekiem bijis izaicinājumu pilns. Nokrišņiem bagātais augusta noslēgums un septembra sākums daudzviet apgrūtināja gan ražas novākšanu, gan augsnes sagatavošanu ziemāju sējai, gan jau iesēto sējumu attīstību.

Laikapstākļi un augsnes mitrums

Augusta pēdējā dekādē, 22.–23. augustā, Latvijas teritoriju šķērsoja ciklons Priska. Pēc LVĢMC datiem lielākais nokrišņu daudzums skāra Kurzemi.

Saimniecību lokālo meteostaciju dati vietām atšķiras no oficiālajiem novērojumiem, tomēr kopējā aina ir skaidra – augusta noslēgums un septembra sākums daudzviet bijis nokrišņiem bagāts.

Pārmērīgā mitruma dēļ augsne zaudēja nestspēju, apgrūtinot tehnikas pārvietošanos un ražas novākšanu. Vislielākie izaicinājumi bija vietās, kur lietus augustā un septembra pirmajā dekādē lija gandrīz katru dienu.
Ziemas rapsis

Ziemas rapša sējumos šobrīd ļoti labi redzama sējas laika un laikapstākļu ietekme.

Augusta pirmajā dekādē sētie rapši bija spēcīgāki, labāk pārcieta pārlieko mitrumu un šobrīd daudzviet jau sasnieguši 5–6 lapu stadiju.

Savukārt augusta trešajā dekādē sētie rapši attīstībā iepaliek. Mitruma augiem nav trūcis, taču pietrūcis siltas diennaktis, kas nepieciešamas straujākai rapša attīstībai.

Smagākās mālainās augsnēs lielais nokrišņu daudzums veicināja augsnes sablīvēšanos un samazināja gaisa pieejamību sakņu zonā. Rezultātā sējumi vietām ir ļoti nevienmērīgi – vienā laukā sastopami gan augi 4–5 lapu stadijā, gan tikai 2 īsto lapu stadijā. Diemžēl atsevišķos nogabalos augi ir arī aizgājuši bojā.

Laukos, kas apsēti īsi pirms lielajām lietavām, dīgšana bijusi nevienmērīga – daļa sēklu cietušas no pārmērīga mitruma, savukārt citviet sadīgšanu kavējusi pēc lietavām izveidojusies augsnes garoza.
Ziemāju sēja

Augsnes sagatavošana ziemāju sējai šobrīd ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Kurzemē, Vidzemē un Sēlijā. Situācija var būt ļoti atšķirīga pat viena pagasta robežās – to būtiski ietekmē augsnes tips, reljefs un meliorācijas sistēmu stāvoklis.

Septembra pirmajā dekādē sākās arī ziemas graudaugu sēja. Laukos, kuros bija iespējams laikus veikt sējas darbus, pirmie sējumi jau sāk dīgt.

Septembra vidus ir galvenais ziemāju sējas laiks, tādēļ darbi šobrīd rit ļoti dinamiskā tempā. Daudzviet galvenais jautājums ir nevis kad sēt, bet gan – kad lauks būs pietiekami apžuvis, lai uz tā vispār varētu uzbraukt.

Reģionālās atšķirības

Kurzemē lielais nokrišņu daudzums radījis būtiskus izaicinājumus gan ražas novākšanai, gan ziemāju sējai.

Vidzemē un Sēlijā situācija ir ļoti nevienmērīga un lielā mērā atkarīga no augsnes tipa un meliorācijas stāvokļa.

Arī viena reģiona vai pat viena pagasta robežās situācija laukos var būt krasi atšķirīga – kamēr vienā laukā sēja jau pabeigta un augi dīgst, citviet vēl jāgaida piemēroti apstākļi augsnes sagatavošanai.