Labas ražas pamats ir kvalitatīva sēkla, tā intervijā žurnālam Saimnieks LV 2022. gada marta numurā uzsver SIA Scandagra Latvia Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Vai nākat no lauksaimniecības vides?
Ne gluži no lauksaimniecības vides tādā izpratnē, kā to saprot šodien, bet lauksaimniecība un ar to saistīti darbi ir bijuši ap mani jau kopš pašas bērnības. Gan skolas laikā, kad bija jāravē kilometriem garās biešu vagas, lai sapelnītu skolas brīvpusdienu naudu, gan darot dažādus darbus lopkopības kompleksos. Kā jau katrā ģimenē, kolhoza laikā arī maniem vecākiem bija savs zemes gabaliņš, kurā tika pavadītas bērnības dienas, audzēti mārrutki, tad kartupeļi, kas vēlāk tika vesti uz Ventspils tirgu. Lauksaimniecības darbi noteikti man nav sveši, un lauksaimnieka dzīves stils ir pazīstams kopš mazām dienām.

Kā sākāt strādāt lauksaimniecības jomā?
Mana profesionālā darbība lauksaimniecībā tradicionāli sākās ar mācībām tehnikumā, vēlāk Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē agronomos. Augstskolā daudz iesaistījos Agronomu dienu organizēšanā, studentu pašpārvaldes darbā. Aptuveni gadu pēc studijām sāku savas darba gaitas Zemkopības ministrijā. Tur nostrādāju aptuveni 11 gadus, no kuriem lielāko daļu augu šķirņu aizsardzības jomā. Lai gan darbs valsts sektorā bija stabils, bija vēlme kaut ko pamainīt, vairāk radoši izpausties – izkāpt no augstpapēžu kurpēm, uzvilkt gumijas zābakus un būt uz lauka. Ne mirkli šo izvēli neesmu nožēlojusi, jo ticu, ka ir jāseko savai sirdsbalsij. Paldies manam vīram, kurš iedvesmoja mani pārmaiņām un palīdzēja pieņemt šo lēmumu. Tā nonācu Scandagra, kur strādāju jau sesto gadu. Mana pieredze valsts sektorā viennozīmīgi ļauj uz dažādiem procesiem privātajā sektorā paskatīties citām acīm. Manuprāt, šajā darbā tas ir ļoti būtiski, jo ir svarīgi ne tikai pārzināt sēklu produktus un zināt, ar ko viens vai otrs sēklas materiāls atšķiras, bet arī redzēt visu kopbildi no otras puses – zināt sēklkopības likumdošanu, dažādas sertifikācijas prasības u.c., lai klientiem spētu nodrošināt vēl labāku sēklas materiālu, kas īpaši piemērots Latvijas apstākļiem.

Kāda ir jūsu darbadiena?
Sezonas laikā ir diezgan saspringti, jo tas ir visaktīvākais laiks, kad jāatbild uz telefona zvaniem, jābrauc pie klientiem vizītēs uz lauka, jāveic produktu pasūtījumu noformēšana, jāpiedalās semināros un mācībās. Tāpat neatņemama darba sastāvdaļa ir tikšanās ar selekcionāru pārstāvjiem, plānošanas darbi, kā arī esošo procesu sakārtošana un optimizēšana. Nesezonā vairāk ir darbs pie datora, sēklu pasūtīšana, jauno šķirņu izzināšana, atbalsts tirdzniecības pārstāvju komandai.

Ko visbiežāk jautā lauksaimnieki? Kādi jautājumi jārisina?
Sezonā tie ir jautājumi par augu veselības stāvokli, kad lauksaimnieks zvana un lūdz konsultāciju, jo nepieciešams noteikt, kas augiem kaiš. Jautājumi visdažādākie – kāpēc augiem gaišas lapas, kā sastādīt plānu cīņai ar rezistentajām nezālēm, par augu slimībām u.c. Attiecībā uz sēklām vairāk saņemu jautājumus par to, vai gaidāmi kādi jaunumi, kas ir konkrētās sēklas selekcionārs, no kurienes nāk sēkla. Pēdējā laikā ļoti aktuāli jautājumi ir arī par starpkultūru izmantošanu – kā ar dažādu starpkultūru palīdzību var panākt slāpekļa piesaisti. Parasti starpkultūras izvēlas sējai rudenī pēc kviešu nokulšanas, taču esmu pārliecinājusies, ka aizvien biežāk lauksaimnieki starpkultūru sēj jau pavasarī.

Ko varam mācīties no pagājušā gada sezonas?
Katra sezona ir kā jauns stāsts grāmatā, gads no gada vienmēr atšķirsies. Lauksaimnieks nekad nevar paļauties uz to, ka raža katru gadu būs augstākās kvalitātes un dāvās jaunus rekordus. Līdz ar to iepriekšējās sezonas mācības ne vienmēr var būt noderīgas nākamajai sezonai, jo lauksaimniekam visu laiku ir jābūt gatavam reaģēt, adaptēties situācijai un jābūt elastīgam.

Par ko lauksaimniekiem jādomā martā?
Pirmais darbs ir saprast, kādu sēklas materiālu izvēlēties savām platībām. Jānovērtē jau apsētie lauki, jo vēl nav izslēgta iespēja, ka kaut kas var pabojāt sējumus, līdz ar to var nākties veikt korekcijas nepieciešamajā sēklas materiāla apjomā. Jārēķina ekonomiskais izdevīgums, jāpārskata minerālmēslu krājumi savās noliktavās, lai saprastu, vai pietiks pirmajai mēslošanas reizei. Noteikti iesaku piedalīties dažādās mācībās un semināros, lai izvērtētu lauksaimniecības izejvielu piedāvājumu tirgū.

Kas ir svarīgākais, izvēloties sēklas šķirni?
Pati sēkla. Viss sākas ar labu sēklu. Laba sēkla vienmēr ir labas ražas pamats. Es priecājos, ka lauksaimnieki aizvien vairāk to saprot un atzīst, ka ir svarīgi izvēlēties sertificētu sēklas materiālu, nevis sēt jau n-to sēklas ataudzējumu. Nav taču noslēpums, ka ar katru nākamo sēklas ataudzējumu tai zūd maksimālais ražas potenciāls, pastāv risks ievazāt dažādas nezāļu sugas un slimības. Šķirnes izvēlei ir jābūt gudrai, jo lauksaimniekam ir jāpiemeklē saviem laukiem tās šķirnes, kas viņa laukos var parādīt vislabāko potenciālu, ņemot vērā pielietoto saimniekošanas tehnoloģiju. Katrā reģionā klimats tomēr ir nedaudz atšķirīgs, tāpat katrā saimniecībā atšķirsies arī augsnes un mēslošanas sistēmas, atšķirsies augu aizsardzības līdzekļu lietošana, tāpēc akli izvēlēties tikai to, kas kādam paziņam labi aug citā reģionā, nebūtu pareizi.

Kuras ir pieprasītākās šķirnes Scandagra Latvia klientu vidū? Kāpēc?
Nebūtu korekti izcelt to vai citu šķirni, jo katram lauksaimniekam ir sava matemātika. Lielākoties šķirnes izvēle ir atkarīga no tā, ko lauksaimnieks cer gala rezultātā sagaidīt un cik daudz ir gatavs ieguldīt. Ir iespēja ieguldīt mazāk, izmantot mazāk minerālmēslu, audzēt lopbarības kvalitātes graudus, bet šādu graudu cena būs zemāka. Tāpat ir iespēja izvēlēties intensīvu tehnoloģiju, iegūt ekstra augstākās kvalitātes graudus, kuru cena ir nesalīdzināmi lielāka, bet attiecīgi arī nepieciešams lielāks ieguldījums. Pie mums pieejamas dažādas šķirnes dažādām audzēšanas tehnoloģijām, katrā segmentā ir kāda vairāk vai mazāk pieprasīta šķirne. Mēs piedāvātās šķirnes iepriekš vairākus gadus esam izmēģinājuši savos izmēģinājumu laukos un katrai šķirnei esam atraduši vislabāko audzēšanas tehnoloģiju, vadoties arī no tā, kādā reģionā tā aug, līdz ar to labi zinām, kā šīs šķirnes uzvedīsies dažādos Latvijas reģionos.

Kāda ir situācija sēklu tirgū? Vai ir iespējams prognozēt, kas tajā notiks tuvākajā laikā?
Cenu pieaugums lielākoties ir saistīts gan ar graudu cenām, gan ar iepriekšējās sezonas laikapstākļiem, tajā skaitā ilgstošu sausumu vai pārāk lielu mitrumu kulšanas laikā. Dažādu izmaksu pieauguma dēļ šogad sēklas materiāls dažādās kategorijās būs dārgāks nekā pērn. Visai iespējams, ka tirgū kāds sēklas materiāls šogad varētu vispār nebūt pieejams kvalitātes un nepietiekama apjoma dēļ. Tāpat kādam sēklas materiālam, pat ja tas ir pieejams tirgū, var būt nesamērīgi augsta cena. Tāpēc iesaku jau tagad interesēties par nepieciešamā sēklas materiāla pieejamību un iegādi.

Vai Scandagra Latvia klienti jau iegādājušies sēklu šai sezonai?
Gan jā, gan nē. Ir klienti, kas laikus to plāno un rezervē sēklas materiālu, bet ir arī tādi, kas par pirkumu izlemj tikai pēdējā brīdī. Daļai klientu sēklas materiāls ir jau mājās.

Kādas tendences ir novērojamas sēklu šķirņu selekcijā?
Viennozīmīgi, mums visiem jāsāk pielāgoties ES Zaļajam kursam un tiekties uz ilgtspēju, kas vairāk vai mazāk ir tieši saistīta arī ar jaunu šķirņu selekciju. Jaunās selekcijas šķirnes labāk varēs pielāgoties mainīgiem laikapstākļiem (ilgstošam sausumam utt.), būs ar labāku ziemotspēju, lielāku slimību izturību. Esošām selekcijas šķirnēm visas šīs īpašības jau piemīt, bet ne tik izteikti, kā tas būs nākotnē. Piemēram, šobrīd kviešiem selekcionē šķirnes ar pastiprinātu sakņu sistēmu, kas būs izteikti lielāka, dziļāka, lai augs spētu uzņemt mitrumu no dziļākiem zemes slāņiem. Jauno šķirņu selekcija virzās uz to, lai pēc iespējas mazāk būtu nepieciešams lietot augu aizsardzības līdzekļus. Arī Scandagra Latvia ir pievērsusies šķirņu izmēģinājumiem vairāku gadu garumā dažādos Latvijas reģionos, lai atrastu katram reģionam atbilstošākās šķirnes gan augšņu, gan klimatisko apstākļu ziņā.

No kurām valstīm nāk sēklas, ko iegādājas Latvijas lauksaimnieki?
Katru gadu mēs saņemam dažādus esošo un jauno šķirņu augstos ataudzējumus no dažādiem selekcionāriem. Pārsvarā no Dānijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Polijas. Protams, es ļoti gribētu produktu portfelī redzēt kādu jaunu, spēcīgu Latvijā selekcionētu šķirni, kas piemērota Latvijas apstākļiem, bet, zinot, cik liels darbs un resursi ir nepieciešami jaunas šķirnes selekcionēšanā, domājams, ka tas tik ātri vēl nenotiks. Nereti ir nepieciešami pat vairāk nekā 15 gadi, lai jauna šķirne vispār tiktu radīta. Šobrīd, lai atrastu labākās šķirnes no esošajām, jau selekcionētajām ārzemju šķirnēm, mēs veicam šķirņu izmēģinājumus, kas ļauj mums atlasīt labākās, pirms šķirnes piedāvājam iegādāties zemniekiem.

Pastāstiet par jaunumiem uzņēmumā.
Būtiski esam attīstījuši vairākus digitālus projektus, lai apkalpotu klientus ātrāk, labāk un viņiem ērtāk, tajā skaitā esam zaļāki, jo ievērojami ir samazinājies papīra patēriņš. Šogad mūsu komanda papildinājusies ar graudu iepircējiem, kas sniedz būtisku atbalstu graudu iepirkšanā. Esam iesējuši arī vairākas jaunas šķirnes mūsu izmēģinājumu laukos dažādos Latvijas reģionos, lai atrastu vēl labākas, ražīgākas šķirnes.

Ko cerat sagaidīt šajā sezonā?
Es negribētu, ka mums kaut kas ir jāsagaida. Lauksaimniecība noteikti nav bizness, kurā kaut kas būtu jāgaida, jo šajā nozarē tāpat jau par garlaicību sūdzēties nevar, drīzāk ir jābūt gataviem dažādiem dabas pārsteigumiem un izaicinājumiem. Un – tiekamies uz lauka!