21/08/2026
Tirgus tendences un prognozes uz 21.08.2026.

Graudu tirgū saglabājas pretrunīga situācija. Eiropā karstums un sausums ir samazinājis kviešu, miežu un kukurūzas ražas potenciālu, savukārt Melnās jūras reģionā Krievijas ražas perspektīvas ir labas, taču eksporta plūsmas būtiski apgrūtina militārie un loģistikas riski. Vienlaikus lielāko kviešu importētāju iepirkumu temps sezonas sākumā ir vājš. Rezultātā MATIF kvieši turpina tirgoties salīdzinoši šaurā diapazonā, un tirgum pagaidām trūkst pietiekami spēcīga impulsa, lai izveidotu jaunu cenu virzienu.
Pamiera iespējas Melnajā jūrā ir limitētas. Atsaucoties uz Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana centieniem panākt pamieru, Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis nosūtīja pamiera piedāvājumu Maskavai. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova norādīja, ka Krievija neatgriezīsies pie iepriekšējā graudu koridora formāta. Lielāka nozīme ir tam, ko Krievija nepateica, neviena amatpersona nenoraidīja pamiera piedāvājumu. Vienlaikus saglabājas saspīlējums un sagaidāms, ka līdz mēneša beigām ar 84% iespējamību Ukraina uzbruks kārtējam kuģim un ar 56% iespējamību Krievija uzbruks kārtējam kuģim, atsaucoties uz Polymarket. Krievijas puses vēlmi pēc miera varētu palielināt kāpjošs apdraudējums tās Baltijas jūras ostām un tāpat bailes zaudēt piegādes ķēdes – gada beigās tirgos ieplūdīs Argentīnas un Austrālijas kvieši.

Īstermiņā MATIF kviešu tirgū pie 228 EUR/t izveidojās atbalsts cenām, tāpat pie 235 EUR/t bija pamanāms pretestības līmenis. Tas bija galvenais cenu koridors līdz ceturtdienai, kad notika mēģinājums izsisties augstāk. Ilgtermiņā nākamā nozīmīgā pretestības zona saglabājas ap 270 EUR/t. ASV CBOT kviešu tirgus tehniski izskatās spēcīgāks – cena virzās atpakaļ pie 7 dolāriem par bušeli.

Arī kukurūzas tirgū tehniskā aina ir uzlabojusies: veidojas augstāki maksimumi, un tirgus mēģina atgriezties iepriekšējo cenu maksimumu virzienā. Kukurūzas, rapša un sojas cenu atbalsta ražas prognožu samazinājumi Eiropā.

Pamiera iespēja Hormuza šaurumā šī mēneša laikā ir mazāka par 1%, liecina Polymarket. Naftas eksports no tuvajiem austrumiem saglabājas zemāks, liekot pasaules jēlnaftas krājumiem sarukt. Rezultātā jēlnafta tirgojas pie 86 dolāriem par barelu, bet Eiropas dabasgāze par 65 EUR/mwh, vienu no gada augstākajām gada vērtībām. Dārgāka dabasgāze padara minerālmēslu ražošanu dārgāku.
Tehniskā analīze kā nākamo ilgtermiņa pretestības zonu MATIF biržā uzrāda pie 270 EUR/t. Sasniegta iepriekš minētā vidēja termiņa pretestība pie 240 EUR/t cenu līmeņa. Ģeopolitika joprojām spēcīgākais tirgus dalībnieku ietekmētājs.
Pasaules kviešu piedāvājums 2026./27. sezonā saruks pret ļoti spēcīgo, iepriekšējo sezonā. Scandagra prognoze paredz pasaules ražu 818 milj. tonnu, bet USDA augusta prognoze – 819 milj. tonnu, salīdzinot ar 842 milj. tonnu 2025./26. sezonā.

Eiropā situācija ir būtiski saspringtāka. ES-27 kviešu raža tiek prognozēta 124,5 milj. tonnu, kas ir par 9 milj. tonnu mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Kopā ar Apvienoto Karalisti, raža varētu samazināties no 145 līdz 135 milj. tonnu. Lielākais kritums tiek prognozēts Vācijā, Polijā un Spānijā – katrā aptuveni par 1,5 milj. tonnu. Tomēr kopējā ES kviešu bilance joprojām tiek raksturota kā pietiekami nodrošināta. Daudz saspringtāka situācija ir kukurūzas un miežu tirgū, kur piedāvājuma deficīts ir izteiktāks.
Krievijā situācija ir pretēja. Scandagra prognoze paaugstināta līdz 91 milj. tonnu, kas būtu par 3 milj. tonnu vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Arī Kanādā tiek prognozēts pieaugums līdz 35 milj. tonnu. Savukārt ASV, Austrālijā un Argentīnā ražas prognozes ir ievērojami zemākas nekā 2025./26. sezonā.
Eksportējošo valstu noliktavas gada laikā saruks par 12,7 milj. tonnu, līdz 63,63 milj. tonnu, liecina USDA dati. Noliktavas saruks visās eksporta valstīs, neskaitot Krieviju un Ukrainu, kuru eksportu apgrūtina sadursmes Melnajā jūrā.

Rapša tirgū pasaules raža tiek prognozēta 93,5 milj. tonnu, kas ir par 2,5 milj. tonnu mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Eiropas raža tiek prognozēta 19,7 milj. tonnu, bet Kanādas – 20,4 milj. tonnu.
Pasaules krājumi ir pietiekami, bet prognozētais krājumu kritumus eksporta valstīs, kā arī sarūkošas ražas prognozes, tas rada spiedienu cenām turēties augstāk.
Viens no būtiskākajiem tirgus faktoriem pašlaik ir Krievijas kviešu eksporta plūsmas traucējumi. Neskatoties uz ļoti labām Krievijas ražas perspektīvām, eksporta apjomi sezonas sākumā atpaliek, un Krievijas kviešu plūsmas potenciāls tiek apšaubīts. Melnās jūras loģistikas problēmas tādējādi daļēji neitralizē lielās Krievijas ražas negatīvo ietekmi uz cenām. Ja problēmas Melnās jūras reģionā netiks atrisinātas, situācija varētu kļūt sarežģīta.
Papildu riska prēmiju rada militārās aktivitātes ostu infrastruktūras tuvumā. Tas palielina kuģošanas, apdrošināšanas un loģistikas riskus un ierobežo Krievijas un Ukrainas spēju pilnībā izmantot eksporta potenciālu.

Vienlaikus pieprasījuma puse pašlaik ir vāja. Lielākie Tuvo Austrumu un Āfrikas importētāji 2026./27. sezonas pirmajos divos mēnešos iepērk ievērojami mazāk kviešu nekā gadu iepriekš. Piemēram, Ēģiptes imports jūlijā–augustā samazinājies no 2,2 līdz 0,75 milj. tonnu, Alžīrijas – no 1,25 līdz 0,7 milj. tonnu, bet Marokas – no 1,0 līdz tikai 0,1 milj. tonnu.

Fiziskajā tirgū darbojas divi pretēji spēki: Melnās jūras piegāžu risks atbalsta cenas, bet vājš importa pieprasījums ierobežo cenu kāpumu. Melnās jūras plūsmas traucējumu rezultātā fiziskā tirgus prēmijas ir uzlabojušās.
Eiropā joprojām dominē karstuma un sausuma ietekme. Pēdējo 30 dienu laikā lielā daļā Centrālās un Rietumeiropas nokrišņu daudzums bijis būtiski zem normas, bet temperatūra pārsniegusi ilgtermiņa vidējo. Tas jau atspoguļojas ražas prognozēs. Īpaši būtiski pasliktinājusies situācija Vācijā. Vācijas lauksaimniecības kooperatīvu prognoze paredz kviešu ražas kritumu līdz 19,1 milj. tonnu, salīdzinot ar 22,6 milj. tonnu 2025. gadā, kā galveno iemeslu norādot karstuma vilni. Ja laika apstākļi saglabāsies negatīvi, tie varētu negatīvi ietekmēt Eiropas sējas kampaņu, īpaši izceļot risku rapša sējai.
Krievijā apstākļi kopumā tiek raksturoti kā labvēlīgi, kas ir viens no iemesliem augstajai 91 milj. tonnu ražas prognozei.
Savukārt ASV tirgus uzmanība joprojām koncentrējas uz kukurūzas un sojas kultūraugu stāvokli un turpmāko laikapstākļu ietekmi uz ražas potenciālu. 63% ASV vasaras kviešu sējumu atrodas izteiktā sausumā, salīdzinot ar 31% pērn šajā laikā, liecina USDA dati.

Argentīnā 82% kviešu sējumu novērtēti labā vai lieliskā stāvoklī, salīdzinot ar 63% pērn šajā laikā. Savukārt, Austrālijas dienvidu daļā nedēļas laikā nolija līdz 25mm ilgi gaidītā lietus, bet situācija saglabājas sarežģīta.
Laika apstākļu radītās ražas prognožu pārskatīšanas rada spiedienu cenām turēties augstākām.
Ilgtermiņā investīciju fondi MATIF kviešu tirgū ir būtiski mainījuši pozicionējumu. Pēc ilgstoša perioda ar lielām spekulācijām pret kviešu tirgiem, fondi ir atgriezušies neto garajās pozīcijās. No 2023. līdz 2025. fondi lielākoties atradās īsajās pozīcijās.

Nedēļas griezumā ir pieaugusi aktivitāti, iepirkumi pieauguši par 4,5 tūkstošiem kontraktu, savukārt, īsās pozīcijas pret kviešu cenām ir pieaugušas par 19 tūkstošiem kontraktu. Sagaidāms, ka fondu lēmumi visvairāk būs atkarīgi no tālākās situācija Melnajā jūrā.
Kviešu tirgū fondu optimisms ir nozīmīgs cenu atbalsta faktors, jo tirgus vairs nesaņem tādu pārdošanas spiedienu kā iepriekš. Vienlaikus pieaug krituma risks, ja fondi sāktu fiksēt peļņu.
EUR/USD izsitās līdz pat 1,17 cenu līmenim un tālāk to sagaida spēcīga atbalsta līnija pie 1,18 – pretestības līmenis, kurš noturējās teju gadu. Spēcīgāks eiro ir negatīvs faktors Eiropas graudu eksportētājiem, jo sadārdzina ES izcelsmes graudus pircējiem, kuri norēķinās ASV dolāros. Tas ir īpaši būtiski situācijā, kad Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas pircēju aktivitāte jau tā ir salīdzinoši zema.

ASV inflācijas dati kopumā atbilda tirgus gaidām – ASV kopējā inflācija ap 3,4%, bet bāzes inflācija ap 2,5%. Tas nozīmē, ka valūtas tirgū uzmanība turpinās koncentrēties uz procentu likmju gaidām un centrālo banku turpmāko politiku.
Ja EUR/USD kurss turpinās augšupeju, tas samazinās Eiropas eksporta konkurētspēju un būs šķērslis cenu kāpumam.
Rakstam ir informējoša nozīme, un tas nav uzskatāms par investīciju padomu.