08/07/2025
Izaicinoši laikapstākļi bijuši visu jūniju, kā tas ietekmē laukus?
Jūnija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā.
Jūnija pirmajā pusē gaisa temperatūras svārstījās – mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas. Savukārt mēneša otrajā pusē vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, tai paaugstinoties tikai pēdējā mēneša dienā.
Pēc LVĢMC datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30 % virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā. Taču, zinot Latvijas nevienmērīgumu, iespējams, lokāla rakstura lietus mākoņi ir pārsteiguši ar lietusgāzi, ko fiksējušas tikai vietējās saimniecību meteo stacijas.

Jūnijs raksturojās arī ar lielu vēju un spēcīgām brāzmām, kas radīja izaicinājumu, plānojot augu aizsardzības pasākumus sējumos.
Viss jūnija mēnesis ir pagājis, gaidot labu laiku. Bez nokrišņu periods bija no 12.06. līdz 14.06., un tad pa kādai sausākai dienai. Bet, tā kā lauki bija pielijuši, bija apgrūtināta nokļūšana uz lauka.
Latvijas rietumu daļā sējumi izskatās labi, neskatoties uz to, ka jūnijs ir bijis ar salīdzinoši mazāku nokrišņu daudzumu.


Zemgales laukos sējumi izskatās labi. Laika apstākļi ir mainīgi, un augu attīstība norisinās lēnāk. Savukārt – ideāli apstākļi kultūraugu slimību attīstībai.

Pupu sējumos biomasa ir liela, ziedēšana norisinās lēni. Dažviet novērojamas gan rūsas, gan neīstās miltrasas (Peronospora viciae f.sp. fabae) (attēlā) pazīmes.
Lai arī laika apstākļi ar sauli un vasaras tveici nelutina, ziemas miežu lauki briedina vārpas un kļūst jau dzeltenīgi – graudi ir dzeltengatavības stadijā. (Attēlā hibrīdie ziemas mieži SY Galileoo, Zemgale)

Arī agrīnā segmenta ziemas kviešiem ‘Fredis’, kas ir agrīnuma standarts, dažviet jau zaļo nokrāsu maina uz dzeltenīgu – graudi ir vēlīnās pilngatavības stadijā.


Vidzemē novērots, ka šogad ziemas rapšu sējumos ir mazāki krustziežu pāksteņu pagodiņu (Dasineura brassicae) bojājumi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad ziemas rapša ziedēšanas laikā bija augstas gaisa temperatūra.
Tāpat reģionos, kur nav bijis pārlieku liels mitruma daudzums, ziemāju sējumi izskatās labi.


Latgalē, Viļānu pusē, ziemāju sējumi vēl ir pilngatavības stadijā. Arī vasaras kviešiem un zirņiem laika apstākļi ir bijuši labvēlīgi to augšanai un attīstībai.
Ja ziemāju laukos bija iebrauktas tehniskās sliedes un tehnika tik ļoti negrima, tad problēmas bija ar vasarājiem, kuri stāv ūdenī. Lielā mitruma ietekmē vasaras rapsis vai nu izslīka, vai arī tika kukaiņu nopostīts, jo lietavu dēļ nebija iespējams tikt uz lauka un ierobežot kaitēkļus ar insekticīdu.
Iekavējās arī kukurūzas sēja, jo lauki bija slapji un nebija iespējams tos apsēt. Savukārt, kur apsēts, vēsais un mitrais laiks nav labvēlīgs kultūrauga augšanai – augi ir dzelteni, atpaliek augumā.
