Slimības pazīmes – neskatoties uz slimības nosaukumu ”vīte”, vīšanas pazīmes tomēr uz augiem neparādās. Pirmās pazīmes redzamas veģetācijas sezonas otrajā pusē: šķietami veseliem augiem uz stublāja vienā pusē parādās tumšas svītras, nodzeltē puse no lapas, var nokalst atsevišķi zari. Pēc ziedēšanas rapšu stublāja daļa kļūst bālāka, viss stublājs vai tā daļa pakāpeniski kļūst pelēka, tā miza slāņojas un ļoti viegli atdalās. Zem mizas redzami melni mikrosklerociji. Augu saknes ir pelēkas un priekšlaicīgi atmirst. Inficētie augi priekšlaicīgi nokalst, zaļās sēklas pākstīs nenobriest, bieži sāk pelēt. Rapšu sēklas ir ļoti sīkas, vieglas, ar samazinātu eļļas saturu un kulšanas laikā liela to daļa aiziet pie pelavām. Pazīmes novērojamas līdz ziedēšanas fāzei slimības pazīmes nav redzamas.

Kopējais ražas zudums var pārsniegt 30-50 % no gaidāmās ražas.

Slimības attīstība

Slimības un infekcijas cikls sākas ar mikrosklerocijiem. Šī kompaktā, sacietējušā sēnīšu micēlija masa ļauj patogēnam izdzīvot vairāk nekā 10 gadus uz augu atliekām augsnē (vai ar piesārņotām sēklām). Sakņu infekcija parasti notiek dīgstu stadijā, relatīvi plašā temperatūras diapazonā.

Mikrosklerociji ir hifu masas, kas veidojas auga atmirušajā daļā un tiek izmantotas veselīgu augu inficēšanai. Kad rapša sakne atrodas mikrosklerociju tuvumā, sēnītes aug tās virzienā. Sakņu eksudāti izraisa mikrosklerociju dīgšanu. Kad sēne ir iekļuvusi saknē, tā veido hifas, lai pārvietotos pa augu.

Sēnītes transportam izmanto arī konidijas. Kad sēnītes sasniedz ksilēmu, tās var ātri kolonizēt augu. Tas izraisa auga lēnu bojāeju. Tas ir saistīts ar sēnīšu augšanu un augu aizsargsistēmām, kas aizsprosto ksilēmu, tāpēc augs nevar uzņemt barības vielas šajā zonā. Kad būs pietiekami daudz atmirušo auga audu, sēne ražos vairāk mikrosklerociju. Pēc tam process turpinās atkārtoties. Šis ir vienīgais zināmais V. longisporum dzīves cikls.

Slimības izplatība

Sēne galvenokārt izplatās, apstrādājot augsni, novācot ražu vai veicot jebkādas darbības, kas izraisa augsnes pārvietošanu. Verticillium spp. lieliski spēj dīgt, izplatīties augā un vairoties lielākajā daļā laikapstākļu. Lai sporas dīgtu  nepieciešams mitrums.

Patogēns var pārdzīvot skarbus, aukstus laikapstākļus un ziemas, pateicoties tā radītajām biezajām mikrosklerociju sienām. V. longisporum ir ārkārtīgi grūti izskaust, jo tas spēj izturēt mainīgus apstākļus.

Slimību veicinošie faktori

Vieglas augsnes, vidējs mitruma nodrošinājums un silts laiks, augsne ( >20 ^oC ). Inficēto augu atliekas, pašievāktās sēklas.

Ierobežošana.

Krustziešu verticilārai vītei nav fungicīdu risinājumu. Lai pasargātu augus no slimību ierosinātāja izvēlamies profilaktiskus pasākumus.

• Jāizvēlas ziemas rapšu hibrīdi ar augstu krustziežu verticilārās vītes noturību. Scandagra portfelī – LG Arnold, LG Adapt, LG Scorpion, DK Excited, SY Aliboom, Bernstein, LID Caliento, KWS Butterfly, SY Cornetta
• Krustziežu verticilārās vītes attīstību kavē sēklu apstrāde pirms sējas ar Ino Brassica. Iesakām izlasīt: Verticilārā vīte rapsī: risinājums ar Ino Brassica
• Augu maiņas ievērošana

Sandra Strautniece,
Pētījumu un attīstības speciāliste