Graudu tirgus apskats

Tehniskā analīze

Pēdējās divās nedēļās graudu tirgus ir kļuvis ievērojami svārstīgāks. Galvenais cenu virzītājspēks vairs nav tikai ražas prognozes, bet arī ģeopolitiskie riski Melnās jūras reģionā, kas būtiski ietekmē eksporta loģistiku. Vienlaikus Eiropā turpinās karstuma un sausuma ietekme uz kultūraugiem, kamēr investīciju fondi ir mainījuši savu skatījumu uz kviešu tirgu un atgriežas garajās pozīcijās. Tas rada pamatu cenu noturībai, lai gan pasaules tirgus joprojām ir labi nodrošināts ar graudiem.

Pēc straujā cenu kāpuma MATIF kviešu tirgū tehniskā aina ir kļuvusi  sarežģītāka. Tirgus šobrīd vairāk reaģē uz ģeopolitiskajām ziņām nekā uz klasiskajiem fundamentālajiem faktoriem, tāpēc cenu svārstības saglabājas paaugstinātas. Saglabājās iepriekšējā pārskatā novērotā pretestība, brīdī, kad cena virzās virs 240 EUR/t.

ASV CBOT kviešu tirgū nākamā nozīmīgā pretestība atrodas ap 7,20 USD/bušelī, savukārt kukurūzas cenas joprojām tirgojas zem iepriekšējiem maksimumiem (5 USD/bušelī), kas ierobežo barības graudu cenu kāpumu.

Rapša tirgus tehniski saglabājas viens no spēcīgākajiem lauksaimniecības preču segmentiem. MATIF cenu atbalsta samazinātas pasaules ražas prognozes, stabilas fiziskā tirgus prēmijas un investīciju fondu aktivitāte.

Tehniskā analīze kā nākamo ilgtermiņa pretestības zonu MATIF biržā uzrāda pie 270 EUR/t. Ja ģeopolitiskā situācija Melnajā jūrā neuzlabosies un Eiropas ražas prognozes turpinās pasliktināties, tirgum saglabājas potenciāls šo līmeni pārbaudīt. Īsā termiņā nopietnu pretestību uzrādīja pietuvošanās 250 EUR/t līmenim, savukārt, vidējā termiņā redzama pretestība pie 240 EUR/t cenu līmeņa.

Krājumi

Jaunākās aplēses joprojām paredz, ka pasaules kviešu raža 2026./2027. sezonā būs zemāka nekā iepriekšējā gadā. Scandagra prognoze paredz pasaules kviešu ražu 817 milj. tonnu, savukārt USDA jūlija prognoze – 820 milj. tonnu, kas ir aptuveni par 25 milj. tonnu mazāk nekā iepriekšējā sezonā.

Eiropas Savienības kviešu raža tiek lēsta 125 milj. tonnu apjomā, kas ir par 8,5 milj. tonnām mazāk nekā 2025./2026. sezonā. Vislielākais samazinājums gaidāms Francijā, Spānijā un Polijā, savukārt Rumānijā prognozēts neliels pieaugums.

Arī kukurūzas un miežu bilance Eiropā pasliktinās:

• ES kukurūzas raža samazinās līdz 53 milj. tonnām (-4 milj. t);
• ES miežu raža samazinās līdz 51,5 milj. tonnām (-5,5 milj. t).

Pretēju ainu saglabā Krievija, kur kviešu ražas prognoze paaugstināta līdz 89 milj. tonnām, bet Kanādā un Ukrainā tiek sagaidīta stabila vai nedaudz lielāka raža.

Rapša pasaules raža tiek prognozēta aptuveni 94 milj. tonnu, kas ir par 2 milj. tonnām mazāk nekā iepriekšējā sezonā. Piedāvājums samazinās Kanādā, Eiropā un Austrālijā, bet pieaug Krievijā un Ukrainā.

Kopumā pasaules krājumi joprojām ir pietiekami, tomēr tie kļūst mazāk komfortabli nekā iepriekšējā sezonā, kas padara tirgu jutīgāku pret jebkādiem jauniem piedāvājuma riskiem.

Tirdzniecība

Pasaules graudu tirdzniecībā galvenā uzmanība pašlaik pievērsta Melnās jūras reģionam. Drošības situācija Melnajā un Azovas jūrā būtiski pasliktinājusies, un kuģu satiksme kļuvusi ievērojami riskantāka. Tas palielina loģistikas izmaksas un apdrošināšanas prēmijas, vienlaikus radot papildu nenoteiktību eksporta plūsmām.

Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika joprojām ir labi nodrošināti ar kviešiem, kas ierobežo tūlītēju importa pieprasījuma pieaugumu. Tunisijas kviešu iepirkuma konkurss apliecina, ka pircēji turpina aktīvi iepirkt graudus, taču konkurence starp eksportētājiem saglabājas ļoti augsta.

FOB kviešu cenas turpina pieaugt, tomēr galvenais jautājums ir, cik ilgi gala pircēji būs gatavi maksāt augstākas cenas. Ja fiziskais pieprasījums nesekos biržas kāpumam, cenu pieauguma temps varētu mazināties.

Rapša tirgū pozitīvs signāls ir Eiropas pārstrādes apjomu pieaugums, ko veicina uzlabotas pārstrādes maržas. Tas palielina fizisko pieprasījumu pēc rapša Eiropas tirgū.

Vājāks pieprasījums rada nelielu spiedienu kviešu cenām turēties zemāk. Savukārt, tirdzniecības pārrāvumi ir viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem.

Laika apstākļi

Eiropā turpinās karstuma vilnis un sausums, kas negatīvi ietekmē vēlāk novācamo kultūraugu attīstību.

Visvairāk cieš Francija, kur kviešu sējumu stāvoklis turpina pasliktināties. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem Eiropas kviešu ražas prognozes samazinājumam.

Arī kukurūzai un miežiem vairākās ES valstīs prognozes ir pasliktinātas, īpaši Francijā un Spānijā.

Pretēji tam Krievijā laikapstākļi saglabājas labvēlīgi, un pirmie ražas rezultāti liecina par labu ražību. Tas palīdz saglabāt augstu Krievijas eksporta potenciālu.

ASV kultūraugu stāvoklis kopumā saglabājas stabils, un tuvākajās nedēļās tirgus uzmanība būs vērsta uz kukurūzas un sojas ražas attīstību.

Austrālijā un Argentīnā jaunās sezonas prognozes pagaidām būtiski nav mainījušās, lai gan tirgus turpina sekot nokrišņu attīstībai Dienvidu puslodē.

Laika apstākļu radītās ražas prognožu pārskatīšanas rada spiedienu cenām turēties augstākām.

Fondu pozīcijas

Pēdējo divu nedēļu laikā notikusi būtiska investīciju fondu pozīciju maiņa. Investīciju fondi divu nedēļu laikā palielinājuši iepirkumus par 23% līdz 181 tūkstotim kontraktu. Pēc ilgstošas uzturēšanās īsajās pozīcijās fondi ir spiesti atgriezties pie iepirkumiem Eiropas kviešu tirgū, kas ir viens no galvenajiem nesenā cenu kāpuma iemesliem.

Pozīciju summa kļūst arvien pozitīvāka, lai gan CBOT kviešu tirgū fondi joprojām saglabā salīdzinoši lielu īso pozīciju apjomu.

Rapša tirgū investīciju fondi joprojām uztur ļoti lielas garās pozīcijas, kas turpina atbalstīt cenu. Vienlaikus tas nozīmē, ka jebkuras negatīvas ziņas var izraisīt strauju peļņas fiksēšanu un cenu korekciju.

Kviešu tirgū fondu pozīcijas pašlaik rada augšupejošas korekcijas potenciālu, savukārt rapša tirgū tās palielina lejupējas korekcijas risku.

EUR/USD kurss

EUR/USD kurss turpināja svārstīties ap 1,14, būtiski nemainoties salīdzinājumā ar iepriekšējām nedēļām. Nelielu kāpumu virs 1,15 līmeņa eiro piedzīvoja ceturtdien, kas saistāms ar ASV centrālās bankas lēmumu saglabāt procentlikmes nemainīgas.

Šāds valūtas kurss joprojām ir labvēlīgs Eiropas graudu eksportētājiem, jo vājāks eiro uzlabo ES produkcijas konkurētspēju pasaules tirgos.

Ja EUR/USD kurss saglabāsies vājš, tas turpinās daļēji kompensēt Eiropas kviešu cenu svārstības MATIF biržā. Savukārt eiro nostiprināšanās varētu samazināt Eiropas eksporta konkurētspēju.

Minerālmēslu tirgus apskats

Globālā tirgus situācija

Minerālmēslu tirgus atrodas pārejā no īstermiņa piegāžu traucējuma šoka Tuvajos austrumos uz ilgtermiņa problēmām saistībā ar jauno Eiropas importa kārtību. 2026. gada aprīlī slāpekļa mēslojumu cenas bija par 71% augstākas nekā 2024. gada vidēji, šobrīd situācija ir stabilizējusies, taču cenas joprojām ir augstāka.

Lielākais risks ir Eiropas zemās rezerves nākošajai sezonai. Pēdējo mēnešu laikā minerālmēslu iepirkumi 2027. gada sezonai bija apstājušies, zemnieku nodrošinājums nākošajam gadam ir tuvu 0%, lai gan vēsturiski, šajā laika posmā, zemnieki bija nodrošinājušies par 30-40% no nākošā gada vajadzībām.  Ja pieprasījums atgriezīsies, tirgus var piedzīvot atkārtotu cenu kāpumu pat bez jauna ģeopolitiska šoka.

Tuvo Austrumu konflikts un Hormuza šauruma traucējumi izraisīja strauju cenu lēcienu. Persijas līča valstis 2023.–2025. gadā nodrošināja aptuveni 36% pasaules karbamīda eksporta. Tādēļ Hormuza šauruma traucējumi vienlaikus skāra karbamīdu, amoniju, sēru un enerģijas plūsmas. WTO apkopojums rāda, ka karbamīda cena 2026. gada aprīlī īslaicīgi pārsniedza 850 USD/t, salīdzinot ar aptuveni 400 USD/t pirms krīzes, bet jūnijā atkāpās līdz ap 453 USD/t, savukārt, atsākoties spriedzei Tuvajos Austrumos, cena atkal pakāpās. Atgādinājumam – karbamīds ir visplašāk izmantotais slāpekļa mēslojums pasaulē, kas nosaka visu slāpekļa mēslojuma cenu. Fosfora segmentā sēra pieejamība joprojām ir būtisks ierobežojums, tādēļ MAP/DAP cenas var saglabāties augstas.

Ķīnas ietekme ir divu virzienu: tās importa pieprasījums var pacelt kālija un sēra cenas, savukārt eksporta kvotas var strauji mainīt karbamīda un fosfātu pieejamību pasaules tirgū. 2026. gada martā tika ierobežots vairāku NPK un fosfātu produktu eksports, bet maijā tika piešķirtas jaunas karbamīda eksporta kvotas.

Ķīnu nav pareizi vērtēt tikai kā urīnvielas un fosfātu eksportētāju. Tā ir arī ļoti liela kālija importētāja un būtiska sēra importētāja fosfātu ražošanai. Ķīna ir atkarīga arī no importēta sēra, kas nepieciešams fosforskābes un fosfātu mēslojumu ražošanai.

Eiropas akcents ir spēja nodrošināt slāpekļa mēslojumu 2027. gada ražai. Eiropas slāpekļa minerālmēslu seguma procents ir par 30-40% zemāks nekā ierasts.

Francijas atbalsta programmas mērķis ir atjaunot apstājušos pirkumus, saglabāt saimniecību likviditāti un nodrošināt 2027. gada ražu.  Šis ir svarīgs precedents: ja atbalsta shēmas vienlaikus aktivizē pieprasījumu vairākās lielās ES valstīs, ražotāji un importētāji var nespēt elastīgi apkalpot īsu pieprasījuma vilni.

Baltijas tirgus ir mazs pret globālajām plūsmām, sezonāls un atkarīgs no ostu, noliktavu un kredītlimitu pieejamības. Tādēļ cenu risks bieži materializējas nevis tikai biržas līmenī, bet piegādes termiņā, fraktā un vietējā prēmijā. 2026./27. gada sezonā svarīgākā priekšrocība būs nevis viena zemākā iepirkuma cena, bet savlaicīgi rezervēta fiziskā piegāde ar pārbaudāmu CBAM dokumentāciju.

ES tirdzniecības politika un CBAM

22. maijā ES Padome nolēma uz vienu gadu apturēt muitas tarifus noteiktiem slāpekļa mēslojumiem un izejvielām, tostarp karbamīdam un amonijam (izņemot no Krievijas un Baltkrievijas). Komisija lēš, ka tas ietaupīs ap 60 milj. EUR importa nodevās. Pasākumam būtu jāpalīdz attīstīt importu no 3. valstīm, vienlaikus ierobežojot importu no agresorvalstīm. Importētājiem ir motivācija noslēgt un ievest kravas līdz šī gada beigām. Ierobežotās kvotas un īsais darbības termiņš var izraisīt tirgotāju mēģinājumu pacelt cenu.

ES CBAM galīgais režīms darbojas no 2026. gada 1. janvāra. Importētājiem jābūt autorizētiem deklarētājiem, jāziņo par iegultajām emisijām un jāiegādājas sertifikāti. 2026. gadā sertifikātu cena tiek noteikta reizi ceturksnī pēc ES ETS izsoļu vidējās cenas; no 2027. gada – reizi nedēļā. CBAM ietekme uz produktiem ir ļoti atšķirīga, lielākā ietekme tiek vērsta uz amonija nitrātu, kas ir visplašāk patērētais slāpekļa mēslojums Latvijā, vidēji ap 150 EUR/t, kas padara tuvu neiespējamu šāda veida produktu importu.

Apvienotās Karalistes CBAM stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī un iekļaus arī mēslojumus. UK importa atkarība ir augsta: valdība norāda, ka valsts importē ap 60% neorganisko un minerālmēslu. Līdz šim UK lielā mērā balstījās uz trešo valstu piegādēm, tādēļ jaunais oglekļa maksājums tieši mainīs šo piegādātāju konkurētspēju. UK būs spiesta pārslēgties uz zemu emisiju ražotāju minerālmēsliem, kas pārsvarā ir ES ražotāji, līdz ar to radot lielāku deficītu ES minerālmēslu ražotāju vidū. Lielāks pieprasījums paaugstinās minerālmēslu cenas.

17. jūlijā ES dalībvalstis apstiprināja Komisijas plānu piešķirt 540 milj. EUR atbalstu lauksaimniekiem, kurus skāra minerālmēslu un enerģijas cenu kāpums. Finansējuma dizains atstāj dalībvalstīm būtisku lomu atbalsta sadalē, tādēļ tirgus efekts dažādās valstīs būs nevienmērīgs.

Francija jau ieviesusi konkrētu shēmu: 50 EUR/t – 70 EUR/t saimniecībām, kurām mēslojums veido vairāk nekā 10% izmaksu. Atbalsts attiecas uz pirkumiem no 2026. gada 1. jūnija līdz 30. Septembrim. Francijas programma ir 145 milj. EUR apmērā.

Kas ietekmēs cenas nākamajās 8–16 nedēļās

• Francijas atbalsta programmas ietekme uz minerālmēslu pieprasījumu.
• Citu dalībvalstu paziņojumi par €540 milj. ES paketes sadali un Latvijas pozīcija.
• Ķīnas karbamīda, MAP/DAP un NPK eksporta kvotas; Ķīnas MOP un sēra importa apjomi.
• ES CBAM Q3 sertifikāta cena un ražotāju faktiskās emisiju deklarācijas.
• UK valdības galīgā CBAM ieviešanas politika un iespējamie izņēmumi mēslojumiem.
• ES importa apjomi no Ēģiptes, Marokas, Krievijas, Centrālāzijas un Tuvo Austrumu valstīm.
• Eiropas zemnieku 2027. gada pirkumu aktivitāte pēc ražas novākšanas un graudu cenu attīstība.
• TTF gāzes, amonija, sēra un frakta cenu dinamika.

Rakstam ir informējoša nozīme, un tas nav uzskatāms par investīciju padomu.