Makroekonomiku joprojām ietekmē politiski lēmumi

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ar 1. jūniju noteiks 50% lielu tarifu Eiropas Savienībai. Lai arī ASV prezidents īsu brīdi vēlāk paziņoja, ka līdz 9. jūlijam atkāpsies no idejas, tomēr tirgi atskārta, ka joprojām atrodas lielā nenoteiktībā. Tāpat Donalds Tramps pamanījās iekulties konfliktā ar kompāniju “Apple”, kura lielu daļu produkcijas ražo ārpus ASV. Kašķi globālajā tirdzniecībā sabremzētu globālo patēriņu, kas neizbēgami skartu arī graudu patēriņu. Pagaidām ASV un Eiropas indeksi neuzrāda ievērojamas izmaiņas transatlantiskā bloka ekonomikās.

Tikmēr Ķīnas un ASV tirdzniecības rādītāji ir ar ļoti pārliecinošām tendencēm: ļoti strauji samazinās Ķīnas un ASV tirdzniecība, kas noved arī pie Ķīnas jūras kravu transportēšanas cenu krituma līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada. Iztrūkstošā bilance meklē citus tirdzniecības ceļus, vispārliecinošāk ir kāpusi Ķīnas tirdzniecība ar Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Ir sagaidāms, ka ASV FED pamatīgi nopauzēs tālāku procentlikmju mazināšanu. CME grupa pat no 0% līdz 6% ir paaugstinājusi varbūtību, ka likme netiks pārskatīta līdz pat gada beigām. Tam pretī Eiropas ECB lēnāk vai ātrāk, bet turpina likmju samazināšanas kursu.

Šāds FED kurss būtu labvēlīgs ASV dolāra kāpumam, jo noguldītāji novirzītu naudu uz ASV, tā kā tie ASV iegūtu vairāk kā 4% peļņu, kamēr Eiropā nu jau mazāk kā 2%. Šobrīd gan dolārs ir ļoti vājš par spīti augstākai ASV noguldījumu likmei. EUR/USD svārstās nedaudz zem 1.14 atzīmes. Vājš dolārs ir glābiņš ASV graudu eksportētājiem, jo tie var labāk konkurēt pret Eiropu un citiem konkurentiem.

Enerģētikas sektora cenas saglabājas zemas gan globāli, gan Eiropas līmenī, palīdzot Eiropā slāpēt inflāciju. Brent jēlnafta tirgojas 15,45% zemāk kā gada sākumā. Eiropas dabasgāze tirgojas 26,12% zemāk kā gada sākumā. Fundamentālie dati sektorā gan nav īpaši mainījušies, Eiropas gāzes noliktavas ir par 46,87% pilnas, rāda Gie Agsi dati. Mērens rādītājs šim laika posmam. ASV jēlnaftas krājumi šonedēļ saruka par 2,8 miljoniem barelu, rāda EIA 29. maija dati. Rādītājs liecina, ka ekonomiskā aktivitāte neatdziest tik strauji kā gaidīts. Divas nedēļas pirms tam bija pārpalikums, kopā 4,8 miljonu barelu.

Graudu tirgos nozīmīgākais faktors ir laika apstākļi

Ražošana un bilance, uzrāda lielākoties nelielas korekcijas, rāda Scandagra Grupa projekcija. Par 1 miljonu tonnu palielināta ASV 2025./2026. sezonas raža un attiecīgi par 1 miljonu tonnu samazināta Kazahstānas ražas prognoze. Ražošana joprojām sagaidāma kāpjoša, tāpat noliktavu apmērs galvenajās eksporta valstīs sagaidāms pieaugam līdz 76 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 68 miljoniem tonnu pēdējos piecos gados vidēji.

Tomēr lielākā uzmanība tiek veltīta potenciālām laika apstākļu izmaiņām kviešus eksportējošajos reģionos, īpaši ASV, Eiropai un Melnās jūras reģionam. Laiks ap sēju un ražas novākšanu ir nozīmīgākais.

Eiropas reģionā uzmanība ir Francijai, kuras rietumu reģioni gan iepriekšējo 30, gan 90 dienu griezumā ir piedzīvojoši pat zem 20% no parastā nokrišņu apmēra šim laika posmam. Arī CereObs lēnām samazināja labā vai lieliskā stāvoklī novērtēto sējumu īpatsvaru līdz 71%. Tajā pašā laikā Eiropas Komisijas ‘Mars’ apskats līdz 17. maijam neuzrādīja nevienu īpašas uzmanības reģionu, neskaitot teritorijas: Beļģijā, Ukrainas austrumos un Turcijā. Ar optimismu no Francijas atgriezās arī Scandagra Grupa pārstāvji, kuri novērojuši, ka kvieši Francijā esot ļoti veselīgi. Laika apstākļu prognozes Francijai arī ir optimistiskas, nākošajās divās nedēļās solāmas lietavas, īpaši spēcīgas valsts austrumu daļā.

ASV reģions pēdējos trīs mēnešos ir piedzīvojis sausumu valsts rietumu apgabalos, bet prāvas lietavas austrumu apgabalos. Pēc pesimisma pavasara sākumā, ASV kviešu novērtējums ir pakāpies virs pagājušā gada rādītājiem. Labā vai lieliskā kondīcijā atrodas puse valsts sējumu, salīdzinot ar 48% pirms gada, rāda USDA publicētie dati.

Melnās jūras reģions ir salīdzinoši trauslāks. Šīs nedēļas Eiropas Komisijas ziņojums Ukrainas austrumu un Turcijas reģionus novērtējis kā bažīgus. Tikmēr Krievijas dienvidu reģionus skāra salnas, vairākas vietējās administrācijas izsludināja ārkārtas režīmus. Vienlaikus eksports no Krievijas sagaidāms jaudīgs, 85-88 miljonu tonnu apmērā.

Dienvidamerikas sējas kampaņā nav redzamas problēmas. Argentīna uz 21. maiju apsējusi 3% sējumu, salīdzinot ar 3% pērn, bet 8% pēdējos piecos gados vidēji. Reģiona kukurūza un soja labā stāvoklī, vēsta Bolsa De Celeares. Brazīlijā kviešu sējas ātrums nemainīgs, apsēti 30,6% sējumu, salīdzinot ar 30,1% pērn šajā laikā, ziņo Conab.

Baltijas jūras reģionā sagaidāmas labas kviešu ražas. Eiropas Komisija 2025./2026. sezonā sagaida augstāku ražu Zviedrijā un Somijā, attiecīgi 3,4 un 0,9 miljonus tonnu. Baltijas valstīs Eiropas Komisija prognozē 7,8 miljonus tonnu lielu kviešu ražu.

Sagaidāms, ka importētāju ietekme uz cenu šogad būs īpaši maza. Indijā šogad par spīti bažām gaidāma ļoti laba raža, Aģentūra Reuters ziņo pat par 117,5 miljonu tonnu prognozi, kas nozīmē, ka visticamāk nebūs nepieciešamība pēc importa. Savukārt, Ķīnā ir uztraukums galvenajos graudu reģionos, palielinot importa prognozes.

Fiziskā tirdzniecība pasaulē ir zema. Un tik ilgi, kamēr būs neskaidrības par ģeopolitisko klimatu, nav sagaidāms, ka patēriņa prognozes varētu spēcīgi uzlaboties.

Cenu kritumam atbalstošie faktori ir vairākumā. Ja vien kādā no reģioniem nenotiek strauja laika apstākļu situācijas saasināšanās. Nemainoties minētajiem apstākļiem, MATIF kvieši ir vārīgi un statistiskā varbūtība, ka aktīvs sāk apjomīgi kāpt ir limitēta. Kviešu cenu optimismam nozīmīgākais faktors ir tehniskā analīze, kvieši ir tuvu savām jauno laiku zemākajām vērtībām, kas bremzētu arī pārāk lielu kritumu. Kvieši tirgojas 13,64% dārgāk kā pirms 10 gadiem.

Rapša ražošana Eiropas Savienībā pēc krituma līdz 16,86 miljoniem tonnu šogad, nu sagaidāms, ka 2025./2026. sezonā pieaugs līdz 19 miljoniem tonnu, liecina Scandagra Grupas aplēses. Šādos apstākļos tirgus varētu normalizēties. Rapsis tirgojas 29,19% dārgāk kā pirms 10 gadiem.