Ietekme uz cenām	Komentāri
Ģeopolitika	📈 labvēlīgi kāpumam	Ukrainas graudu eksporta ceļi strādā uz pilnu jaudu. Krievijas valdība mudina valsts eksportētājus celt kviešu cenu.
Krājumi	📈📉 neitrāla	Krājumu apjoms joprojām augsts, bet sarūk. Zems pieprasījums pēc graudiem.
Laika apstākļi	📈 labvēlīgi kāpumam	Eiropā pārāk mitrs, bet Melnās Jūras reģionā kritisks sausums, Krieviju plosa gan sausums, gan salnas. Trešo reizi samazinātas Krievijas kviešu ražas prognozes.
Ekonomika	📉 labvēlīgi kritumam	FED un ECB virzās uz tikai vienu likmju mazināšanu. Dabasgāzes noliktavas ļoti pilnas. Spekulatīvie investori otro nedēļu pēc kārtas izpārdeva kviešu un kukurūzas kontraktus.

Ekonomika ar sabalansētu, bet joprojām neprognozējamu inflāciju

‘Eurostat’ maija mēneša pēdējā dienā publicēja jaunos Eirozonas inflācijas rādītājus. Inflācija ir zemāka, bet joprojām iekļauj sevī bīstamus atgriešanās riskus. Tehniski Patēriņa cenu indekss uzrādīja gada inflācijas kāpumu Eirozonā no 2.4% aprīlī līdz 2.6% maijā, šo ciparu aktīvi paņēma ziņu aģentūras. Bet nianse ir tāda, ka pagājušā gada maijā notika kritums un skaitlis tiek izdalīts pret to mēnesi. Viena mēneša inflācija ir nokritusi no 0.6% aprīlī līdz tikai 0.2% maijā. Gada formātā izteikti tie būtu attiecīgi 7.2% un 2.4%. Inflācija maijā krita visos Eirozonas smagsvaros.

Ar to beidzas labās ziņas. Inflācijas samazinājums ir balstīts tikai uz enerģētikas sektora cenu kritumu, kurš mēneša laikā piedzīvoja 1.2% deflāciju. Tikmēr pakalpojumi kāpa par 0.6% un neapstrādāta ēdiena cenas kāpa par 0.6%. Šo sektoru inflācija ir ļoti liela un brīdina, ka inflācija vēl nav savaldīta, ir riski. Salīdzinājumam Eiropas kviešu cenas mēneša laikā ir kāpušas par 13.26%.

Inflācijas apstākļos procentlikmju kritums Eiropā nenāks ar lielu steigu, lai arī joprojām ir prognozēts, ka šogad likmes tiks mazinātas. Līdzīga situācija ASV, tur 12. jūnijā tiks pieņemts jaunais lēmums un CME aplēstā varbūtība, ka šomēnes ASV tiks mazinātas procentlikmes ir 4.4%. Un 16.2% iespējamība, ka vēsturiskais kurss tiks sākts līdz jūlija beigām.

Ekonomiskā aktivitāte Eirozonā ir relatīvi laba. Iepirkumu vadītāju indekss Eirozonā pakāpjas virs 50%, kas nozīmē, ka uzņēmumu lielākā daļa ir pozitīvi noskaņoti un neredz sarukšanas draudus. Ražojošo uzņēmumu vidū rādītājs ir vēl zem 50%, bet arī uzlabojas. Arī ASV šie dati uzlabojas un ir virs 50% gan vispārīgi, gan ražojošajā sektorā.

Kanāda publicē ļoti labu noskaņojumu Kanādas lauksaimnieku vidū un lielu realizēto peļņu 2023. gadā, kura pie nepieciešamības ļaus lauksaimniekiem refinansēt un paplašināt operācijas. Atsaucoties uz 29. maijā publicētajiem datiem, Kanādas lauksaimnieku tīrā peļņa 2023. gadā pieauga par 18.3% līdz 14,5 miljardiem Kanādas dolāru. Graudu audzētāju ienākumi kāpa par 1,3 miljardiem. Šajos datos nav iekļauts tehnikas nolietojums un noliktavu vērtības izmaiņa, bet tīrie biznesa rezultāti.  Lauksaimniekus ekonomika 2023. gadā ietekmēja līdzīgi kā ASV: procentu maksājumi kāpa par 39.1%, bet minerālmēslu izmaksas krita par 18.9% un lauksaimniecības tehnikas degvielas izmaksas krita par 14.1%.

Pret 2019. gadu Kanādas lauksaimniekiem vislielākais kāpums finanšu izmaksās: 79% kāpums apdrošināšanai un 66% kāpums procentu maksājumiem, bet vismazāk kāpušas darbaspēka izmaksas: 22% kāpums grāmatvedības pakalpojumiem un 24% kāpums algotajam darbaspēkam. Kopš 2022. gada Kanāda ir nozīmīgākā kviešu eksportētāja Ziemeļamerikā, tāpēc vietējo lauksaimnieku spēja refinansēt operācijas ir globāli nozīmīga, līdzās iepriekšējā graudu apskatā apskatītajām ASV lauksaimnieku izmaksām. Tāpat ar melno krāsu redzam minerālmēslu un pesticīdu izmaksas kā vienu no noteicošajām kategorijām, kura ir īpaši svārstīga. Minerālmēslus ražo, izmantojot dabasgāzi. 

Dabasgāzes noliktavas joprojām ir ļoti pilnas šim laika posmam un iespējas, ka tās pēkšņi saruks ir tuvas nullei. Šis ģeopolitiskais apstāklis ir aktuāls vismaz tuvākos mēnešus un radīs spiedienu gan uz dabasgāzes, gan minerālmēslu cenām. Eiropas gāzes noliktavas jau uz 1. jūniju ir uzpildītas par nepilniem 70%. Otrs agresīvākais rādījums mērījumu vēsturē. Reģions no kura Eiropa aktīvi iepērk dabasgāzi – ASV ir ar gāzi pārpildīts šim laika posmam. Pārskatāmā periodā noliktavu aizpildījums pārspēj rekordus.

Laika apstākļi joprojām ir noteicošais arguments kviešu cenu kāpumam

Pēdējo 30 dienu laikā daudzos pasaules reģionos bija izteikti sauss laiks, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējos gados: tajā skaitā Spānijas dienvidos, Austrālijā, Argentīnā un vissvarīgāk, Krievijas dienvidos, kur plašajos kviešu sējumos ir ilgstošs karstums un mitrums. Tikmēr citos reģionos ir bijis pārlieku lietains laiks, tajā skaitā: Francijā, Lielbritānijā un Īrijā.

Nākotnes prognozes ir nelabvēlīgas Francijai, kur turpmākajās divās nedēļās sola mitrāku laiku kā parasti šajā laika posmā. Bet teju visa uzmanība ir Krievijas dienvidu daļai, kurai arī turpmākās divas nedēļas sola sausāku laiku kā parasti. Nedienām noderīga nebūs arī temperatūra, gan nākošajā nedēļā, gan nedēļā pēc tam – Krievijas dienvidos sola par 5.6 līdz 8.4 grādiem pēc Celsija lielāku temperatūru kā parasti šajā laika posmā. Turpmākajās septiņās dienās karstāku laiku sola teju visā Krievijas teritorijā. Vienlaikus augstāka temperatūra palīdzēs pret citām problēmām, atsevišķus Krievijas reģionus pārsteigušajām salnām.

Laika apstākļu ietekmē Krievijas ražošanas jaudas prognozes ir mazinājuši visi vadošie analītikas departamenti. ASV Lauksaimniecības departaments prognozē konservatīvu sarukumu no 91.5 miljoniem tonnu 2023./24. sezonā uz 88 miljoniem tonnu 2024./25 sezonā. Citi analītiķi lielākoties nav tik konservatīvi. Melnās jūras reģiona eksperti ‘SovEcon’ 28. maijā jau trešo reizi samazināja Krievijas kviešu ražas prognozi līdz jau tikai 82.1 miljonam tonnu, norādot, ka sals nodarīja lielākus zaudējumus ziemas kviešu sējumiem, nekā gaidīts. ‘Sovecon’ analītiķu 15. maija prognoze bija 85.7 miljoni tonnu.

Mitro laika apstākļu ietekmē Francijas kviešu ražas stāvoklis saglabājas zems: 31. maijā Francijas Lauksaimniecības ministrija atklāja, ka 61% sējumu atrodas labā vai lieliskā stāvoklī, pretstatā 63% nedēļu iepriekš un 91% pirms gada. ASV tendences līdzīgas, labā vai lieliskā stāvoklī atrodas 48% ziemas kviešu, salīdzinājumā ar 49% pirms nedēļas, bet tikai 34% pirms gada.

Apkopojot klimatiskās nedienas un citus faktorus Scandagra grupas ekonomisti secina, ka aktīvās eksporta valstis virzās uz 16 miljonu tonnu ražas kritumu 2024./25. gada sezonā pret iepriekšējo gadu un saruks līdz 364 miljoniem tonnu ražas. Lauvas tiesa no sliktajām prognozēm ir balstīta uz aptuveni 10 miljonu tonnu prognozētu kritumu Krievijā un prognozētu aptuveni 7 miljonu tonnu kritums Eiropas Savienībā (datos ieskaitīta arī Lielbritānija). Lielākais prognožu kāpums ir Argentīnai, kura varētu no zaudējumiem atsvērt 3 miljonus tonnu kviešu ražas.

Globālā mērogā kviešu deficīta situācija atkal gaist

Ņemot vērā daļu no augstāk minētajām problēmām, 23. maijā Starptautiskā Graudu padome (IGC) publicēja ziņojumu, kurš paredz kviešu deficīta tirgu gan 2023./24, gan 2024./25. sezonās, bet ar piebildi, ka tā ir ar sarūkošu tendenci un nākotnē varētu atgriezties pie pārpalikuma. Organizācija maijā kviešu 2024./25. sezonas ražošanas prognozi samazināja par 3.2 miljoniem tonnu, bet patēriņa prognozi samazināja par 2 miljoniem tonnu. Kopējais kviešu tirgus deficīts abās sezonās prognozēts attiecīgi 16 miljonu tonnu un 6 miljonu tonnu. Nedaudz pesimistiskāka prognoze par to, kuru iepriekš publicēja ASV Lauksaimniecības departaments. Departamenta 10. maija ‘WASDE’ ziņojums prognozēja attiecīgi 12.6 miljonu tonnu un 4.2 miljonu tonnu globālo deficītu.

Globālās kviešu noliktavas joprojām ir ļoti pārliecinošas. Uz 2025. gada otro pusi ASV Lauksaimniecības departaments tās prognozē 253.6 miljonus tonnu lielas, tajā skaitā aktīvo eksporta valstu noliktavas prognozētas 54.2 miljonu tonnu lielas. Uz šādiem mērogiem nedz 4.2, nedz 6 miljonu tonnu deficīts nav kritisks pret tik vērienīgām noliktavām

Globālie investori sāk atkal izpārdot graudus

Ja bāzes arguments graudu iepircējiem bija klimats, tad bāzes arguments tiem, kuri izmanto brīdi, lai iztirgotu savus graudus ir apstāklis, ka problēmas jau ir vismaz daļēji iecenotas un ir potenciāls ‘paņemt peļņu’. Raksta autora hipotēze, ka 24. maija izpārdošana varētu nebūt atsevišķa parādība, apstiprinājās. Arī 31. maija vakarā publicētie dati uzrādīja, ka investori turpināja izpārdot gan kviešus, gan kukurūzu. Kviešu investori kopumā samazināja savas likmes par 1.9 tūkstošiem kontraktu, kamēr kukurūzā redzējām sarukumu par 9.8 tūkstošiem kontraktu un abās pozīcijās atkal dominē cenu krituma prognozes. Jāmin, ka birža ir ļoti sarežģīta ekonomikas daļa un tehniski ir iespējama situācija, kad investori jau ir sākuši izpārdošanu, bet uz cenu tas ietekmi nav pilnībā atstājis. Sojas pupas joprojām uzvedas atšķirīgi no kukurūzas un kviešiem, kas varētu nozīmēt arbitrāžas darījumus – investors vienlaicīgi pērk vienu kontraktu, kamēr liek likmes pret citu.

Graudu tirgos aktīvi viens otru ietekmē, jo zemnieki var gan daļēji aizstāt vienu produktu ar citu, gan mainoties cenai, mainīt lēmumu par to, ar ko apsēt tīrumus. Arbitrāžas tematika eksistē arī reālā mikro ekonomikā, apstākļos, kad kviešus daļēji aizstāt ar citiem produktiem kļūst izdevīgāk.

Kviešu tirdzniecība kapitāla tirgos spēcīga, bet iepirkumos vāja

Tirdzniecība ar kviešu kontraktiem kapitāla tirgos maijā bija jaudīga, bet valstu importi bija gausi. Cits arguments tiem, kuri izpārdod kontraktus: esam cenas pacēluši, bet vai pircēji spēs par šo naudu pirkt? Un ja tie spēj nopirkt par šādu cenu līmeni, vai varam sagaidīt, ka globālie spēlētāji spēs izturēt tālāku kāpumu uz 300 eiro par tonnu cenu līmeni? Ēģipte ir viena no fokusa valstīm, jo to plosa ekonomiskas problēmas, vāja pirktspēja un eksplodējis valūtas kurss. Valūtas kurss nozīmē to, ka kviešu iepirkumi dolāros tiem ir kļuvuši daudz dārgāki.

Ja iepriekšējā gada maijā Ēģipte, Alžīrija, Maroka un Tunisija importēja aptuveni divus miljonus tonnu kviešu un miežu, tad šī gada maijā tas bija aptuveni miljons. No šī gada maija iepirktajiem 1.046 miljoniem, lielāko daļu piegādāja Krievija 485 tūkstošus tonnu, tam seko Ukraina un Eiropas Savienība ar attiecīgi 251 un 250 tūkstošiem tonnu. Līdzīgas tendences arī citās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs. Nigērija aprīlī iepirka 75 tūkstošus tonnu kviešu un miežu, maijā 95 tūkstošus, bet jūnijā 102 tūkstošus. Pagājušogad imports šajā laika posmā svārstījās ap 400 tūkstošiem tonnu mēnesī.

Maijā šī gada kviešu cenu rekords

Noslēgumā varētu teikt, ka tirgus svārstības un balansu veido tehniskā situācija, kura balstīta uz spēcīgiem pretstata argumentiem. 27. maijā sasniedzām šī gada kviešu cenu rekordu, decembra MATIF uzkāpa līdz 274.50 eiro par tonnu.

Pircēji biržas tehniskajā pusē balstās uz inerces argumentu, jeb ieskrējienu – zvejnieks, kurš mēģina ar pirkstu apturēt inerces spoli var apdedzināties. Fundamentālajā plaknē argumenti ir sliktie laika apstākļi, Krievijas centieni manipulēt tirgu, krītošās graudu ražas prognozes un naudas vērtības kritums. Viņi ir pārliecināti, ka šie argumenti dominēs.

Tirgotāji, jeb investoru slengā, ‘lāči’, tie tehniskajā pusē balstās uz argumentu, ka pēc kāpuma sākās izpārdošanas, jo pircēji vēlēsies paņemt peļņu un sāks domino efektu. Fundamentālajā plaknē tie balstās uz vāju pirktspēju Āfrikā, uz zemām dabasgāzes noliktavām, kuras rada spiedienu uz minerālmēslu cenām. Brīžos, kad tirgos eksistē divas nometnes un spēcīgi argumenti abās pusēs, tad biežāk redzams tirgus ar balansu, vai spēcīgām svārstībām. Iepriekšējos mēnešos pārliecinoši dominēja pircēju nometne.

Nokrišņi

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 28,5 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (79,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Kolkā – 2,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 1 diennakts.

2024. gada 6.maijā visai Latvijas teritorijai pāri gāja nokrišņu fronte un daudzviet nolija no 22-28 mm nokrišņu, izņemot valsts ziemeļaustrumus.

Sākot no maija vidus, līdz ar karstā laika iestāšanos nokrišņiem bija lokāls raksturs, kas nevienmērīgi pārklāja valsts teritoriju, lietusgāzes mijās ar krusu, savukārt ir teritorijā daudzi nogabali, kur pēdējo reiz lietus bijis aprīlī līdz ar sniegu.

Temperatūras

Šogad kopumā bija viens no siltākajiem maija mēnešiem novērojumu vēsturē, kuru pārspēj tikai 2018. gada maijs ar 15,3 °C. Mēnesī tika sasniegti ne tikai 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (īpaši mēneša beigās), bet arī 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi ir staciju mēneša rekordi. Mēneša sākumā valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4,0 … –6,0 °C, tika novērotas stipras salnas, bet mēneša beigās tā pakāpās virs +30 °C atzīmes.

_{2024.gada maija temperatūru svārstības}

Situācija uz lauka

Maija pirmajā dekādē esošās salnas radīja bojājumus ne tikai augļudārziem, bet arī ziemājiem – izsala ziemas rudzu vārpas.

Neskatoties uz pietiekami siltiem laika apstākļiem nebija labvēlīgs vasarāju dīgšanai.

Nokrišņu trūkuma dēļ, Latgales un Vidzemes reģionos, laukos ar izteiktu reljefu, pakalni vēl maija beigās stāvēja nesadīguši.  Šādi sējumi ir neizlīdzināti, ar dažādām augu attīstības stadijām viena lauka ietvaros.

Ziemas miežiem maija vidū sākās vārpošana un līdz maija beigām vārpošana noslēgusies.

Salīdzinot ar ilggadējiem novērojumiem, šogad ziemas kviešiem siltais laiks pa dienu un nakti, veicinājis ātrāku karoglapas parādīšanos (no 7-10 dienas ātrāk, atkarībā no reģiona). Neskatoties uz salīdzinoši vēsāku maija pirmo pusi, reģionos ar lielāku nokrišņu daudzumu izplatījās tādas graudaugu slimības kā dzeltenpanakumainība, miltrasa, pelēkplankumainība. Kurzemes reģionā bija novēroti dzeltenas rūsas uzliesmojumi.

Ziemas rapša ziedēšanas periods karstā laikā bija īss, ar nokrišņu klātesamību. Šādi apstākļi veicina baltās puves izplatību. Daudzos ziemas rapšu sējumos novērojama sēklu pangodiņa kaitīgā ietekme uz ražu- deformētas pākstis, tās atverot, var redzēt mazus baltus kāpurus.

Salīdzinot ar 2023. gada maija mēnesi, laika apstākļi bijuši labvēlīgi gan augu augšanai, gan slimību un kaitēkļu izplatībai.

Maija beigās karstais laiks veicināja pākšaugu sējumu ziedēšanu.

Lielus postījumus radīja lokāla lielgraudu krusa un lietus, kura maija pēdējā dekādē daudzviet šķērsoja Latviju. Vairāk bojāti ziemas rapšu, ziemas kviešu un lauku pupu sējumi Zemgalē un Kurzemē.