Makroekonomika stabila, bet redzami potenciāli riski

ASV Centrālā banka 29. janvārī negaidīti lēma nesamazināt procentlikmi. CME grupa ar 82% iespējamību prognozē, ka arī nākošajā lēmuma pieņemšanas dienā samazinājums vēl netiks turpināts. Baltais nams šo pauzi ir asi kritizējis un centīsies izdarīt uz FED spiedienu. Savukārt, 30. janvārī ASV paziņoja, ka 2024. gadā tās IKP kāpums bija 2,5%. Eiropa 30. janvārī samazināja likmi par 0,25% līdz 2,9% un ar to nobremzēja eiro valūtas atgūšanos pret dolāru. Globālā nauda, kura tiek glabāta ASV pelna 4,5%, kamēr Eiropā tie jau ir 2,9%, tādejādi veicinot naudas uzturēšanos dolāra zonā un secīgi ietekmējot valūtas kursu.

Eiro janvāra vidū sasniedza vairāku gadu zemāko vērtību pret dolāru – pēc kā uzsāka atgūšanos. Pēc centrālo banku lēmumiem analītiķi vairs nav tik droši par eiro vērtības tālāku kāpumu. Eiro valūtas kāpums ir nelabvēlīgs Eiropas eksportētājiem, jo mazina priekšrocību līmeni, kāds radies pret ASV konkurentiem.

Ražošanas sektors piedzīvoja atgūšanos kā Eiropā, tā ASV, lai arī līmenis joprojām ir izteikti zem 2021. gada rādītājiem. ASV ražotāju noskaņojums pakāpās līdz 50,1 punkta atzīmei, kas nozīmē, ka ASV ražotāji pirmo reizi kopš jūlija mēneša sagaida izaugsmi. Vācijas ražotāju noskaņojums pakāpās līdz 44,1 punkta atzīmei, kas nozīmē, ka tie ir mazāk pesimistiski kā iepriekšējā pusgada laikā. Pakalpojumu sektors joprojām izplešas – pakalpojumu nozares konfidence Vācijā pakāpās līdz 52,5 punktiem, kamēr ASV tas piedzīvoja kritumu līdz 52,8 punktiem.

Tikmēr Ķīnas lielāko uzņēmumu vērtības pieaugums apstājās pēc vērienīgā kāpuma septembra beigās, liecina CSI 300 indekss. Indekss joprojām ir 2% zem tās vērtības, kurā tas atradās pirms 5 gadiem. Investori ir satraukti par tādiem jautājumiem kā Ķīnas iekšējais patēriņš, nekustamā īpašuma tirgus stabilitāte un investīciju politiskā drošība.

Enerģētika uzrāda dažādu virzienu izmaiņas. Eiropas dabasgāze pieauga vērtībā un pārkāpās virs 51 eiro/mwh, tikmēr ASV jēlnafta pakāpās līdz 80 dolāriem par barelu, pēc kā ir nokritusi atpakaļ līdz 73 dolāriem par barelu. Augstākas enerģētikas cenas ir labvēlīgas kviešu cenu kāpumam.

Kviešu tirgos vērojami vairāki potenciāli riski, kuri varētu pozitīvi ietekmēt cenas

Indijas reģions piedzīvoja būtisku kviešu cenu kāpumu pēc tam, kad radās bažas par vietējo noliktavu pietiekamību. Indijas cenas ir augstākas kā citos reģionos un svārstās ap 320 eiro par tonnu. Indijas kviešu noliktavas 2024. gadu iesāka ar 7,5 miljoniem tonnu lielām noliktavām, perspektīvai valsts pieprasījums ir 115 miljoni tonnu gadā un vēl 2021. gada sākumā noliktavās atradās 27,8 miljoni tonnu kviešu.