Graudu kvalitāte Latvijā

Šī gada Latvijas audzētāju kviešu kvalitāte raksturojama, kā vidēji laba. Kviešu kvalitāte katrā reģionā ir atšķirīga, ja Latgalē graudi ar zemu krišanas skaitli ir ļoti maz, tad attiecīgi Kurzemē aptuveni 20% no visiem līdz šim pieņemtajiem kviešiem ir ar zemu krišanas skaitli. Savukārt kviešu tilpummasa šogad ir salīdzinoši augsta visā Latvijā un vidēji turas 78,5 kg/hl robežās. Kviešos proteīns šogad vidēji ir robežās no 12-13%, nav daudz pārtikas kviešu ar 14% proteīnu, bet nav arī daudz ar proteīnu zem 11%. Pēdējo nedēļu pieņemtā vidējā graudu kvalitāte ir uzlabojusies, ja sezonas pīķī vidējais Proteīns bija 12,5%, tad šobrīd jau redzam, ka vidēji kvalitāte ir 12,8-13%.

Joprojām lielākais izaicinājums ir vietas trūkums ostās un elevatoros, kas ir kā rezultāts zemajam graudu eksporta pieprasījumam. Šajā ziņā gan ir cerība uz Septembra beigām un Oktobri, kad varētu būt vairākas lielo kuģu atkraušanas un būs iespēja atsākt graudu pieņemšanu ar pilnu jaudu gan ostās, gan elevatoros.

Sēja

Lietainais augusts daudzviet kavējis ražas novākšanu un līdz ar to arī augsnes sagatavošanas darbus. Ziemas rapši ir iesēti gan optimālos sējas termiņos, gan arī nedaudz novēloti. Daudzviet ziemas rapšu attīstību kavējis pārlieku lielais mitrums uz laukiem un liels sārņaugu īpatsvars. Šobrīd uzlabojoties lauka un laika  apstākļiem saimnieki veic rapšu audzēšanas tehnoloģijai atbilstošus sējuma kopšanas pasākumus, lai sagatavotu sējumus turpmākam periodam – ziemošanai.

Paralēli rapša sējumu kopšanai turpinās vasarāju  (auzu, pupu) novākšana. Saimniecībās intensīvi noris augsnes sagatavošanas darbi  ziemāju graudaugu sējai. Ziemas miežu sējai optimālie sējas termiņi tuvojas noslēgumam, turpinās arī ziemas rudzu sēja. Izvēloties ziemas rudzu hibrīdus atbilstoši tā attīstības intensitātei rudenī, sējas termiņu ziemas rudziem ir iespējams pagarināt līdz septembra beigām.

Ar nelielu laika nobīdi no ierastiem termiņiem uzsākusies ziemas kviešu sēja, sējas darbi sākušies  ar agrīnajām šķirnēm un turpināsies ar vēlīnām šķirnēm līdz septembra otrai pusei.       Septembris šobrīd mūs lutina ar salīdzinoši siltām naktīm un pietiekošu augsnes mitrumu, kas veicina jaunās ražas dīgšanu un augu  attīstību.

	Ietekme uz cenām	Komentāri
Ģeopolitika	📈📉 neitrāla	“Graudu koridora” beigu ietekme izrādās nebūtiska, īpaši uz NATO gaisa flotes sargātas alternatīvas fona Krievijas kuģu plūsma pagaidām nav ietekmēta
Krājumi	📉 negatīva	Vājš pieprasījums
Laika apstākļi	📈📉 neitrāla	Problemātika Kanādā un Austrālijā
Ekonomika	📉 negatīva	FED un ECB turpina celt procentlikmes

Makroekonomika

Vispārējā bilde graudu biržās ir piesardzīga, rādītāji liecina par iespējamu cenu tālāku kritumu. Šķietami kritumu bremzē vien investori, kuri liek likmes uz atkārtotu inflācijas pīķi. Tādai iespējamībai būtu nepieciešams ģeopolitisks satricinājums vai atbilstoši rādītāji makroekonomikā – optimisms, inflācija, izaugsme. Tikmēr makroekonomika Eiropā un ASV uzrāda: nebūtisku IKP kāpumu, pesimistiski noskaņotus ražojošo uzņēmumu iepirkumu menedžerus, sarūkošu inflāciju un prognozes par procentlikmju kāpuma drīzu apturēšanu. Eiropas gāzes noliktavas ir tik pilnas, ka samazina iepirkumus jau ilgi pirms ziemas. Arī Ķīnas ekonomika uzrādīja vājākus ražošanas un tirdzniecības datus kā ekonomisti gaidīja.

Globālā tirdzniecība

Kviešu tirdzniecība jau kopš vasaras sākuma ir teju apstājusies un sasniedz jaunus aktivitātes trūkuma rekordus. Augustā tirdzniecība sastādīja 71% no pagājušā gada augusta rādītājiem, tajā skaitā, piemēram, aktīvākā kviešu importētāja Ēģipte augustā uzrādīja vien 56% no apjoma pirms gada.

Vienīgais kviešu tenderis septembrī bija Ēģiptes 480 tūkstošu tonnu pirkums no Krievijas un 60 tūkstošu tonnu pirkums no Bulgārijas.

Krievijas raža

Krievijas kviešu eksports šogad uzrāda visu laiku rekordus un “Sovecon” prognozē, ka Krievijas kviešu eksports tikai pieaugs, sasniedzot 48,6 miljonus tonnu. Tas ir aptuveni 2,5 reižu kāpums desmit gadu laikā. Neraugoties uz eksporta kāpumu, Krievijai izdodas pārpildīt arī savas graudu noliktavas un sagaidāms, ka līdz 2024. gada otrajai pusei tajās atradīsies 20 miljoni tonnu kviešu, pretstatā vidēji 14 miljoniem tonnu pēdējos piecos gados. Krievijas agresīvais eksports, kuru asistē militārā kampaņa un lielās kviešu noliktavas, ilgstoši radīs negatīvu spiedienu uz cenām. Vienlaikus, Krievijas pieaugošā loma reģionā būtiski sašūpotu globālos tirgus mazticamā scenārijā, kurā Krievijas Melnās Jūras eksports tiek apturēts.

Krājumi

Prognozējams, ka vadošajās eksporta valstīs noliktavas gada laikā saruks no 81 līdz 71 miljonam tonnu kviešu un par spīti izpārdošanai, gadu vēlāk pieaugs no 71 miljona tonnu līdz 74 miljoniem tonnu. Noliktavu augstais piepildījums ilgstoši saglabāsies virs piecu gadu vidējās 69 miljonu tonnu atzīmes un tādejādi veidos negatīvu spiedienu uz cenām.

Būtisku kāpumu piedzīvojušas arī kukurūzas noliktavas, lielākoties labas ražas rezultātā. Pasaulē kukurūzas raža kāpusi par 35 miljoniem tonnu, no tiem 22 miljoni tonnu lielajās kukurūzas eksporta valstīs. Eksportējošo valstu noliktavas 2023. gada sezonu noslēdz ar 15,5 miljonu tonnu kāpumu pret iepriekšējo piecu gadu vidējo rādītāju.

Rapša raža sezonā saglabājās plānoto 87 miljonu tonnu apmērā un uzrāda kārtējo kāpumu pret iepriekšējo sezonu. Rapša noliktavas sezonu noslēdz ar 6,9 miljonu tonnu krājumiem, kas ir virs pavasarī gaidītajiem 6,2 miljoniem tonnu un krietni virs 4,1 miljona tonnu krājumiem iepriekšējā sezonā.

Laika apstākļi

Problemātiski laika apstākļi vairākos pasaules reģionos nav būtiski ietekmējuši graudu cenas: Eiropas centrālā daļa, Krievijas Sibīrijas un Urālu reģioni, tāpat Kazahstāna piedzīvo palielinātas lietavas, kas sējumos varētu samazināt graudu ražu. Austrālijā tikmēr sagaidāms ilgstošs sausuma periods, kura daļējā ietekmē Austrālijas ražas prognozes ir samazinātas no šī gada 39 miljoniem tonnu kviešu līdz 26 miljoniem tonnu jaunajā sezonā. Sausumu piemeklē arī Kanāda, kuras topošās ražas prognoze samazināta līdz 30 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 34 miljoniem tonnu kviešu šogad.