02/02/2024
Scandagra Latvia graudu tirgus apskats tendences un prognozes līdz 02.02.2024.
Ietekme uz cenām | Komentāri | |
---|---|---|
Ģeopolitika | 📈 📉 neitrāla | Ukrainas graudu eksporta ceļi atvērti Krievijas graudu eksporta plūsma nav ietekmēta Lokāls satricinājums Sarkanajā Jūrā |
Krājumi | 📈 labvēlīga kāpumam | Sarūkošas krājumu prognozes Sarūkošas ražas prognozes |
Laika apstākļi | 📈📉 neitrāla | Salīdzinoši silts un lietains laiks Ietekmēta ziemas kviešu raža Eiropā |
Ekonomika | 📉 negatīva | FED un ECB likmju drīzs sarukums Minerālmēslu cenu kritums Izteikti piepildītas dabasgāzes noliktavas |
Ekonomiskā ietekme uz lauksaimniekiem
Lauksaimniecībā iesaistītie visspilgtāk savos maciņos izjutīs – procentu likmju kritumu un izmaiņas degvielas tirgū. Lauksaimnieki, kuri tehniku, īpašumus vai preci pirkuši ar izteikti lielu aizņēmuma daļu, jutīs procentu maksājumu sarukumu. 12 mēnešu ‘Euribor’, kurš nepilnu pusgadu turējās virs 4% atzīmes, jauno gadu ir iesācis turoties nedaudz virs 3,5% atzīmes. Ar 12 mēnešu mainīgo likmi noslēgtie kredīti pārrēķinās reizi gadā, ar 6 mēnešu ‘Euribor’ noslēgtie kredīti pārrēķinās ik pēc sešiem mēnešiem.
Tikmēr sadārdzinājumu jau drīzumā izjutīs loģistikā iesaistītie – degvielas cena jau ir iecenojusi 2 līdz 3 centus par litru lielu nodevu par naftas rezervju glabāšanu, papildus jau esošajiem pieciem centiem par litru, atsaucoties uz Ekonomikas Ministrijas un nozares pārstāvju sniegto informāciju. Savukārt, ar 1. aprīli biodegvielas obligātais piejaukums dīzeļdegvielas cenu palielinās 4 līdz 6 centu uz litru robežās, atsaucoties uz nozares pārstāvjiem, vai aptuveni par 3,5 centiem litrā atsaucoties uz Latvijas Biodegvielas un bioenerģijas asociācijas sniegto informāciju. Tas iecenosies pakāpeniski, aptuveni divu nedēļu laikā. Kopējā ietekme līdz vasaras sākumam sagaidāma 7 centi uz litru. Vienlaikus degvielas staciju virspeļņa Latvijā ir pieaugusi pēdējo gadu laikā, kas sliktas latviešu pirktspējas scenārijā varētu nozīmēt arī mazāku kāpumu.
Makroekonomika
Vispārēja bilde ekonomikā ir piesardzīga un iezīmē ekonomikas sabremzēšanās iespējas. Recesijas ekonomikā parasti ir zemāks patēriņš, tajā skaitā var būt zemāks arī graudaugu produktu patēriņš. ASV kāpums atdzisa, gadu miju noslēdza ar 3,3% viena ceturkšņa IKP kāpumu, pretstatā 4,9% kāpumam iepriekšējā ceturksnī. Eiropas ekonomika tikmēr ir iestrēgusi, gadu noslēdza ar 0% IKP ceturkšņa izmaiņu, pretstatā 0,1% kritumam iepriekš. Tajā skaitā grūti gājis gan Vācijai (-0,3%), gan Francijai (0%), tikmēr Latvija pamanījās IKP pret iepriekšējo ceturksni kāpināt par 0,4%. Kontekstam gan jāmin, ka 2023. gada ceturtajā ceturksnī IKP ir par 0,5% zemāks kā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī.
Tikmēr Ķīnas ekonomikā dominējošais faktors bija nekustamā īpašuma tirgus – Hongkongas tiesa lēma par kompānijas Evergrande bankrotu pēc tam, kad kompānija nespēja sabalansēt savus parādus. Milzīgās problēmas rada satraukumu gan visai Ķīnas nekustamā īpašuma nozarei, gan Ķīnas ekonomikai un pat tālu ārpus Ķīnas ekonomikas. Milzu investors, kurš bankrotē Evergrandes dēļ, bet kuram pieder arī Eiropas aktīvi, viņš var šādā situācijā sākt izpārdot citus aktīvus, radot viļņus citur pasaulē. Pagaidām gan situācija izskatās limitēta, pat Ķīnas akciju tirgus kopējās izmaiņas bija nebūtiskas.
Deflacionāri procesi nenotiek arī bez labām ziņām – minerālmēslu cenas vidējā termiņā stabili atkāpjas. Fondu biržā visi vadošie minerālmēslu indeksi un aktīvi ir piedzīvojuši kritumu, kuru arī ilgstoši notur. Krītošai minerālmēslu cenu attīstībai labvēlīgs ir arī gāzes tirgus – Eiropas dabasgāzes cena biržā šonedēļ svārstījās ap 29 eiro par megavatstundu. Eiropas gāzes noliktavas ir tieši par 70% aizpildītas, kas ir trešais augstākais rādītājs vēsturē, dotajam laika posmam. Arī laika apstākļu prognozes sola tuvāko laiku siltāku kā parasti, Eiropas austrumu daļā GFS sola pat 10 grādus siltāku laiku kā parasti šajā laika posmā, bet Latvijā sešus grādus siltāku, kas nozīmē gausāku dabasgāzes patēriņu siltuma radīšanai.
Visvienkāršāk prognozēt šobrīd ir kreditēšanu – centrālo banku likmes tiks mazinātas, tā notiks līdzīgi visā pasaulē, jautājums ir tikai par straujumu. Šonedēļ gan ASV, gan Lielbritānijas centrālās bankas lēma vēl pirmo samazinājumu neveikt. Analītiķu konsenss uz doto brīdi – ASV līdz gada beigām likmi samazinās no 5,5% līdz 4%, bet Eiropa līdz gada beigām likmi samazinās no 4% līdz 3%. Tas attiecīgi samazinātu mainīgo kredītu procentu daļu.
Raža eksporta valstīs
Pēc lieliskas pērnā gada graudaugu ražas 402,5 miljonu tonnu apmērā, 2023/24 gada raža vadošajās eksporta valstīs plānota sarūkam līdz 380 miljoniem tonnu un agrīnas 2024/25 gada aplēses vēsta par tālāku sarukumu līdz 372 tonnu ikgadējai ražai. Agrīnās 2024/25 gada aplēses balstītas uz vāju ASV, Ukrainas un Eiropas ražu, kopā pret iepriekšējo periodu, šajās valstīs zaudējot 13 miljonus tonnu ikgadējās graudu ražas. Ukrainas problēma ir sarūkošās platības, kamēr ASV problēma ir grūtības konkurēt globālajos tirgos. Vāja ražošana vienmēr skatāma kā spiediens cenām kāpt, īpaši ja tā neiet kopsolī ar pirktspējas kritumu.
Lielākās izmaiņas kopš iepriekšējā gada prognozēm ir kviešu krājumu aplēsēs vadošajās eksporta valstīs. Ja Septembrī ekonomisti gaidīja, ka 2022/23 ražu noslēgsim ar krājumu kāpumu līdz 74 tonnām kviešu noliktavās, tad šobrīd redzam, ka tās ir aptuveni 70 tonnas. Papildus tam, agrīni sagaidām, ka krājumu apmērs līdz 2024/25 sezonas beigām saruks līdz 68,5 miljoniem tonnu.
Apskatot globālo tirdzniecību, pēdējie tenderi bija 50 tūkstošu tonnu Filipīnām 29. Janvārī, tad 23. Janvāra tenderis 55,7 tūkstošu tonnu apmērā Japānai un 17. Janvāra tenderi Alžīrijai, kuru kopējais apjoms ir 660 tūkstoši tonnu kviešu. Alžīrija kviešus iepirka par 265 dolāriem tonnā, kamēr Filipīnas par 289 dolāriem tonnā. Eiro valūta šogad atsāka savu kritumu pret dolāru, lielākoties saistībā ar prognozēm, ka iespējamības likmju kritumam ASV un Eiropā atšķiras. Arī inflācija ASV ir krietni mērenāka kā Eiropā. Krasas valūtas svārstības ir ļoti nozīmīgas globālajā tirdzniecībā, jo vāja valūta eksportētāju padara konkurētspējīgāku kaimiņvalstīs. Ārvalstīs gūtā peļņa ir krietni lielāka, kad eksportētāja peļņa atgriežas mītnes valstī, jo iepērk lētāku valūtu.
Laika apstākļi
Šogad nozīmīgas laika apstākļu likstas piedzīvoja Eiropas reģions. Sals Baltijā, Dānijā, sausums Spānijā, Marokā, Alžīrijā, Itālijā un lietavas Eiropas vidienē liek pārskatīt ziemas kviešu ražas prognozi Eiropā. Šī mēneša Eiropas Komisijas ziņojumā gan bija atturība prognozēt cik liela ietekme uz ražu sagaidāma, tika gaidīta sniega nokušana, lai redzētu zaudējumus un izteiktu precīzākas prognozes.
Tuvākajās nedēļās Eiropā sagaidāms karstāks un mitrāks laiks kā parasti šajā laika posmā. Eiropas Austrumu daļā laika apstākļi tuvākās nedēļas laikā sagaidāmi pat 10 grādus virs šim laika posmam raksturīgās temperatūras.
Tehniskā situācija tirgos
Turpinot ilgāka termiņa tendenci, graudaugi iesāka gadu ar tālāku kritumu vērtībā. Kviešu cena Eiropas biržā bija krītoša visu Janvāri, bet mēnesi noslēdza ar kritumu līdz pat 207 eiro pret tonnu vērtību. Tirgos kviešu cena balansē ap ļoti zemām vērtībām, līdz ar to viens no investoru strīdus lielumiem ir izprast zemāko iespējamo graudu pašizmaksas vērtību – to zem kuras cenai nav reālistiski krist. Rapša cena biržā ir ļoti korelējusi ar kviešu tirgiem un izmaiņu atšķirības starp abiem grafikiem ir skatāmas tikai īsā termiņā.
Papīra tirgos iepirkt un turēt rapsi ir nedaudz vieglāk kā iepirkt un turēt kviešus. Gan Eiropas, gan ASV tirgos kviešu nākotnes kontraktu cena ir lielāka kā tagadnes kontraktiem. Tikmēr rapša cenai tā ir līdzīga un pat dažos mēnešos krītoša. Reālajā tirdzniecībā tas nozīmē, ka par kviešu aktīvu turēšanu investors maksā ikdienas komisiju, bet par rapsi nemaksā. Situācija gan mēdz būt mainīga.
Kopumā graudu tirgus skatāms piesardzīgi, bet ar drīzākām kāpuma kā krituma iespējām. Tirgu ietekmē gan ļoti izteikti faktori, kuri spēlē negatīvu lomu uz cenām, gan faktori, kuri ir nozīmīgi cenu kāpumam.