Ietekme uz cenām	Komentāri
Ģeopolitika	📈📉 neitrāli	Ukrainas graudu eksporta ceļi strādā uz pilnu jaudu.
Krājumi	📈 📉 neitrāli	Kvalitātes problēmas jaunajai kviešu ražai Zems pieprasījums pēc graudiem, bet krājumi relatīvi lieli
Laika apstākļi	📈 labvēlīgi kāpumam	Eiropā pārāk liels mitrums Melnās jūras reģionā pārāk sauss, bet ir uzlabojumi
Ekonomika	📉 labvēlīgi kritumam	Sagaidāms, ka ASV veiks pirmo likmju mazināšanu līdz septembrim Dabasgāzes noliktavas ļoti pilnas, iespējama vēl lielāka ražošana Spekulatīvie investori ļoti pesimistiski pret graudu tirgiem Graudi ilgstoši saglabājas 220 EUR/t līmenī, iespējamas prēmijas augstas kvalitātes graudiem

Ražas novākšanā atklājas kvalitātes problēmas

Laika apstākļi ietekmēja ne tikai ražas apjomu, bet arī jaunās kviešu ražas kvalitāti. Ražas kritums vērojams tieši kviešu kvalitatīvajā galā, radot paaugstinātas prēmijas augstvērtīgākai ražai. Uzskatāms piemērs ir Francija, kurā situāciju apgrūtināja pārāk intensīvās lietavas. Francijas Lauksaimniecības ministrija 19. jūlijā publicēja tālāku ražas kvalitātes sarukumu: pie 14% novāktas kviešu ražas kvalitātes novērtējums kviešiem nedēļas laikā pazemināts no 57% līdz 52%, kas nozīmē, ka 52% sējumu atrodas labā vai teicamā stāvoklī. Salīdzinājumam pērn šajā laika posmā 80% kviešu sējumu atradās labā vai teicamā stāvoklī.

22. jūlijā Eiropas Komisija samazināja Francijas kviešu ražas aplēsi līdz 6,75 tonnām uz katru hektāru. Tas ir 1,9% kritums pret iepriekšējā mēneša prognozi un 8,4% kritums pret iepriekšējo gadu. Jaunās ražas novākšana tika sākta ar nobīdi, jo zeme bija pārāk mitra. Tikmēr kopējie Eiropas rādītāji šajos datos bija optimistiskāki: 0,2% ražīguma prognozes kāpums pret iepriekšējo mēnesi un 1% kāpums pret iepriekšējā gada ražu. Nākamā problēma pēc kvantitātes ir arī saražoto graudu kvalitāte.

Globālā tirdzniecība sagaidāma vāja

ASV Lauksaimniecības ministrija (departaments ASV terminoloģijā) jūlija mēnesī tālāk samazināja globālā importa prognozi līdz 206,9 miljoniem tonnu, kritums no 207 miljoniem tonnu jūnija prognozē un smags kritums no 218,7 miljoniem tonnu gadu iepriekš.

Lauvas tiesa šajās izmaiņā nāk no Tuvajiem Austrumiem, jeb pēc ASV ministrijas metrikām tur tiek summēti dati no sekojošām valstīm: Bahreina, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordāna, Kuveita, Libāna, Omāna, Katara, Saūda Arābija, Sīrija, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena. Bet netiek ieskaitīta Ēģipte. Reģionā kritums no savas virsotnes 2022./2023. sezonā ir jau 9,3 miljoni tonnu.

ASV analītiķi joprojām ir optimistiski noskaņoti par Ziemeļāfrikas spēju importēt kviešus. Nedz Alžīrijas, nedz Ēģiptes, nedz Marokas tenderu dati 2024. gadā šādu optimismu neuzrāda, tirdzniecība ir ļoti vāja. Lielākoties vāja saistībā ar grūtībām graudus iepirkt, tāpēc Ziemeļāfrikas novērtējums raisa potenciālu, ka arī otrs izteiksmīgais kviešu importa reģions izrādīsies ar mazāku pirkuma apjomu. Jāmin, ka Ēģiptē imports caur tenderiem tendenciozi krīt kopš 2020. gada. Zema aktivitāte bremzēs iespējamus cenu kāpumus.

Rapša ražošana Eiropā sarūk

Rapša audzētājiem izdevīgas ir jaunākās Eiropas Savienības rapša audzēšanas prognozes. Pēc Scandagra grupas analītiķu aplēsēm šogad no lauka tiks novākti 18,5 miljonu tonnu rapša, salīdzinājumā ar 20,15 miljoniem tonnu pagājušā gadā. Lielākais sarukums prognozējams Polijā, kur aplēsta 3,2 miljonu tonnu liela raža, kritums no 3,8 miljoniem tonnu. Zemāka rapša raža ir izdevīga rapša cenām, īpaši Eiropas reģionā.

Procentlikmes lēnām, bet turpinās kritumu

Kad runa ir par graudu tirgiem, svarīgākais šī brīža makroekonomikas faktors ir procentlikmes. Euribors ir tendenciozi kritis savā vērtībā un Eiropa gaida tālāku procentlikmju mazinājumu. Savukārt, ASV sagaida pirmo procentlikmju samazinājumu ne vēlāk kā līdz ASV prezidenta vēlēšanām.

ASV un Eiropas dabasgāzes noliktavas ir joprojām ļoti pilnas. Eiropas dabasgāzes noliktavu kopējais piepildījums uz 24. jūliju ir 83,52%, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem šim periodam. Un situāciju vieglāku nepadara ASV iespējamā administrācijas maiņa – kandidāts Donalds Tramps ir solījis kā savu primāro uzdevumu vēl vairāk samazināt naftas cenas. Tas rezultātā spiedienu uz gāzes un ar nobīdi uz minerālmēslu cenām paceltu jaunā līmenī.

Kviešu cenas bez lielām izmaiņām

Kviešu cena kopš pērnā gada vidus ir turējusies samērā nemainīga. Ir bijis kāpiens līdz 260 EUR/t līmenim un kritums līdz 180 EUR/t līmenim, bet kopumā cena vismaz pagaidām svārstās ap 220 EUR/t līmeni. No fundamentālajiem faktoriem ir pazudusi tēma par kviešu deficītu, jo analītiķi sagaida līdzīgu ražošanas un patēriņa apjomu, tāpēc tā neveidos spiedienu uz cenām. Ir saglabājušies pārējie cenu ietekmējošie faktori – cenu kāpumu veicinās augstāka kviešu pašizmaksa, bet cenu kritumu veicinās deflācija – piemēram, īpaši liela loma būs zemām dabasgāzes cenām, kuras ļauj lētāk ražot minerālmēslus. Jaunums ir nevis kviešu produkcijas apjoms, bet kvalitāte – augstākas vērtības ražas iztrūkums, kurš ceļ prēmijas augstvērtīgākai produkcijai.

Graudu sezona 2024.gadā iesākās jūlija pirmās dekādes vidū ar ziemas miežu novākšanu. Veģetācijas sezonas laikā nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā bija nevienmērīgs, ar lokāla rakstura lietus gāzēm un ilgstošiem bezlietus periodiem, arī graudu nogatavošanās ir nevienmērīga pat viena pagasta ietvaros. Tas ietekmēja graudu nogatavošanos, kas bija nevienmērīga pat viena pagasta ietvaros.

Reģionos, kur ziemas mieži pārziemoja, to ražība svārstās robežās no 2,4t/ha līdz pat 8t/ha, atkarībā no mitruma nodrošinājuma un audzēšanas tehnoloģijas. Ražas novākšana turpinās ziemas rapšu sējumos, kas iesākās jūlija vidū. Neskatoties uz iepriekšējiem izaicinājumiem, pirmās rapšu ražas liek cerēt, ka vēlīnākiem hibrīdiem būs nedaudz augstākas ražas. Izretinātos sējumos, raža sākot no  2,0-2,5t/ha, labāk pārziemojušos sējumos ir nedaudz augstāki ražas rādītāji vidēji līdz nedaudz virs 3t/ha. Eļļas iznākums virs vidējiem rādītājiem.

Jūlija vidū karstuma vilnis steidzinājis arī agrīno ziemas kviešu šķirņu nogatavošanos un vidēji agrīno un vēlīno šķirņu ātrāku nokalšanu. Pirmie ražas dati atkarībā no reģiona un iepriekš minētiem meteoroloģiskiem apstākļiem un saimnieka pielietotās audzēšanas tehnoloģijas ir atšķirīgi. Agrīno šķirņu ražība svārstās no 4,5 t/ha līdz 7,5 t/ha ar pārtikas kvalitātes graudiem. Vidēji agrīnām šķirnēm, graudu raža nedaudz augstāka, vidēji 7 t/ha -8 t/ha, pat 9t/ha, kas atbilst pārtikas kvalitātes graudiem. Novērojam, ka laukos ar augstāku ražas potenciālu, graudiem kvalitātes rādītāji uzrāda 11,9-12,5% proteīnu, lipeklis svārstās no 22-25%. Savukārt, ne mazāk svarīgi kvalitātes rādītāji kā graudu krišanas skaitlis un kviešu tilpummasa ir ļoti augsti.

Kulšanas darbi turpinās un daudzviet uzlīst īslaicīgs lietus, kas apstādina ražas novākšanu. Lai arī šobrīd jūlija otrā puse un pēc kalendāra it kā ‘’nav kur steigties’’ ar ražas novākšanu, taču graudi ir bijuši sausi un katrs lietus piliens liek sasparoties, lai raža ātrāk nonāk līdz noliktavai, jo katrs mitrums šajā periodā var veicināt graudu dīgšanu vārpās un pazemināt graudu kvalitātes rādītājus (krišanas skaitli).

Turam īkšķus 👍, lai siltas, saulainas un vējainas dienas! 🙂