12/07/2024

Graudu tirgus apskats

Scandagra Latvia graudu tirgus apskats, tendences un prognozes līdz 12.07.2024.


Ietekme uz cenām
Komentāri
Ģeopolitika
📈📉 neitrāli
Ukrainas graudu eksporta ceļi strādā ar pilnu jaudu.
Krājumi📉 labvēlīgi kritumamRažas novākšana strauja un ar pieņemamu ražīgumu, lielākais cenu krituma arguments.
Zems pieprasījums pēc graudiem, bet krājumi relatīvi lieli.
Laika apstākļi📈 labvēlīgi kāpumamEiropā pārāk liels mitrums.
Melnās jūras reģionā pārāk sauss.
Ekonomika📈 📉 neitrāliASV uzrāda deflāciju un sagaidāms, ka ASV veiks pirmo likmju mazināšana līdz septembrim.
Dabasgāzes noliktavas ļoti pilnas un ASV 11. jūlijā uzrāda negaidīti lielu kāpumu.
Spekulatīvie investori kārtējo nedēļu pēc kārtas turpina spekulēt graudu cenas uz leju.
Tirgos redzama spēcīga pretestība kāpumam virs 270 EUR/t, bet pretestība kritumam zem 200 EUR/t, īstermiņā spēcīga pretestība arī pie 230 EUR/t.

Iemesli situācijai ir vairāki. Nešķetināsim ASV iedzīvotājiem tik jūtīgo migrācijas tematu, bet viens faktors ekonomikā, kuru iezīmē augstais darba meklētāju skaits – šiem cilvēkiem ir grūti, iekrājumi sāk beigties vai arī uzņēmējdarbības iecere nav izdevusies. Praktisks piemērs – kompānija Makdonalds cauri valstij izvietoja reklāmu, “Kripto investīcijas neizdevās? Mēs tevi gaidām atpakaļ!”.

Augsts bezdarbs pēc ekonomikas teorijām nozīmē, ka kritīs inflācija. Bet šis fenomens darbojas tikai tad, ja bezdarbs ir ar tādu struktūru, kura liecina par pirktspējas problēmām sabiedrībā.

Pēc jaunākajiem datiem inflācija ir ar joprojām krītošu tendenci gan ASV, gan Eiropā. Vācija 11. jūlijā publicēja savus atjaunotos inflācijas rādītājus, kuri jūnija mēnesī uzrāda 0,1% viena mēneša inflāciju, nevis 0,2% kā sākotnēji aplēsts.

Nozīmīgākie inflācijas dati tika publicēti 11. jūlija pēcpusdienā un tie satricināja globālo tirgu – ASV piedzīvoja deflāciju. Jūnija viena mēneša deflācija bija -0,1%, bet pēdējo trīs mēnešu kopējā inflācija jau ir tikai 0,2%, jeb gada formātā izteikta 0,6%.

Un inflācijas sarukumam sekos ilgi gaidītais procentlikmju samazinājums. Eiropā samazināšana rit pilnā sparā, kamēr ASV prognozes par procentlikmju griešanu tiek palielinātas ik dienu. Tā, piemēram, milzīgā ‘Citi’ banka 7. jūlijā veica drosmīgu prognozi, ka ASV astoņos piegājienos veiks 2% samazinājumu un darīs to bez apstājas, strauji. Vienīgais, ko mēs gan zinām ar ļoti lielu iespējamību – tiek kolektīvi sagaidīts, ka ASV veiks pirmo likmju samazinājumu līdz novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, tātad līdz septembrim.

Daudzās valstīs ražas novākšana jau ir sākusies un gan ražas novākšanas tempi, gan arī ražas apjoms ir labā līmenī. Pie scenārija, ka raža tiks novākta ātri un tirgi tiks pārsteigti ar ļoti labu ražu, šāda kombinācija var likt cenām krist vai likt saglabāties zemāk. Ražas novākšanas dati bija vieni no centrālajiem argumentiem nesenajā cenu kritumā.

Uz 7. jūliju, ASV ziemas kviešu ražas novākšana no lauka bija pabeigta par 63%, salīdzinot ar 43% pērn šajā laika posmā un 52% vidēji pēdējos piecos gados šajā laika posmā. Pat problemātiskajā Francijā rādītāji ir pieņemami, uz 1. jūliju no lauka bija novākts 1% kviešu, salīdzinot ar 5% vidēji šajā laika posmā. Durum kvieši novākti par 7%, salīdzinot ar 19% vidēji šajā laika posmā. Ziemas mieži novākti par 33%, salīdzinot ar 41% vidēji šajā laika posmā.

Nelabvēlīgi laika apstākļi ir ilgstoši mazinājuši Francijas ražas prognozes, bet kviešu ražas novākšanai uzņemot jaudas, lietavas apgrūtina ražas novākšanu. Arī pēdējo 30 dienu griezumā lielākā daļa Francijas teritorijas piedzīvoja paaugstinātu lietavu apmēru, īpaši valsts centrālajā daļā. Turpmākās divas nedēļas gaidāmas mērenākas – īpaši sausu laiku sola valsts rietumu daļā.

Tikmēr Ukrainas austrumos un Krievijas dienvidos saglabājas ļoti sauss laiks. Īpaši izteikts sausums novērots pēdējo divu nedēļu laikā. Lielā daļā teritoriju novērotas lietavas tikai 20% apmērā no vidējā lietavu daudzuma šajā laika posmā. Nākamajās divās nedēļās sagaidāms sausums abos reģionos, izņemot Kazahstānu un Turciju, kur gaidāmas lielas lietavas.

Pēc 22,5 miljonu tonnu liela ražošanas jaudu krituma svarīgākajās eksporta valstīs, agrīna prognoze ir tālāks kritums par 7 miljoniem tonnu arī 2024./2025. sezonas ražā. Būtiskākais faktors ir 8 miljonu tonnu kritums Krievijā 2023./2024. sezonā un pēc tam vēl iespējams 8 miljonu tonnu kritums jaunajā sezonā. Kopā Krievijas kviešu ražošanas jaudas varētu krist no 98 miljoniem tonnu, līdz 82 miljoniem tonnu divu gadu laikā. Aplēses ir agrīnas, raža Krievijā varētu būt arī augstāka, pie labiem apstākļiem. Bet liels kritums Krievijas ražošanā varētu nākotnē radīt spiedienu cenām kāpt.

ASV Enerģētikas informācijas administrācija 11. jūlija publicēja lielāku kā aplēsts dabasgāzes piepildījumu, tādejādi uzturot ASV noliktavas pamatīgi virs piecu gadu vidējā līmeņa. Savukārt, Eiropas noliktavas 10. jūlijā pārkāpa 80% piepildījuma atzīmi, kas ir viens no vēsturiski lielākajiem dabasgāzes noliktavu līmeņiem šim laika posmam. Reģionālā griezumā apjomīgās Spānijas noliktavas jau ir par 97,20% pilnas, bet tukšākās noliktavas kā parasti ir vidēji apjomīgās Latvijas noliktavas ar 60,64% piepildījumu. Dabasgāze tiek izmantota minerālmēslu ražošanā un minerālmēslu cena, savukārt, ietekmē kviešu pašizmaksu.

Kopš naudas ‘printēšanas perioda’ beigām – jaunā pašizmaksa ir bijis karstais kartupelis daudzās nozarēs, no kviešu tirgiem līdz gāzes platformām, tāpēc investori ir kāri lasīt jaunās zinātniskās publikācijas par šo tēmu. Ekonomikas teorijas paredz, ka cena nevar ilgstoši atrasties zem pašizmaksas – problēma ir tā, ka jaunā pašizmaksa ir neskaidra un svārstīga.

25. jūnijā N. Paulson, G. Schnitkey un C. Zulauf, pārstāvot Ohaio valsts universitāti un Ilinoisas universitāti publicēja jauno lauksaimnieku bez-zaudējuma punktu kukurūzas un sojas ražošanā. Viņi secina, ka Ilinoisas apgabalā 2024. gadā kukurūzas pašizmaksa ir 4,98 dolāri par bušeli (cena biržā uz doto brīdi ASV 4,10), bet sojas pašizmksa ir 12,10 dolāri par bušeli (cena biržā uz doto brīdi ASV 10.70). Atsaucoties uz pētījumu, lauksaimnieki beigs gadu ar zaudējumu. 2022. gadā kukurūzas pašizmaksa pēc pētnieku aplēsēm bija 4,93, bet 2023. gadā 5,30 dolāri uz bušeli. Pašizmaksas kritums noticis gandrīz atpakaļ līdz 2022. gada līmenim, bet kukurūzas cenas ir kritušas straujāk.

Investori, kuri fokusējas uz matemātiku, parasti fokusējas uz trīs skaitļiem: 1) bez-zaudējuma punktu, 2) ražošanas un patēriņa bilanci (šobrīd ir deficīts, jauni dati ienāks tikai 12. jūlija vakarpusē) un 3) tehniskajiem faktoriem (vai oponenti ir jau ‘izšāvuši’ visu savu naudu, vai tirgus struktūra rada komisijas).

Spekulatīvie investori vairākas nedēļas pēc kārtas turpināja izpārdot graudu aktīvus, gan verot ciet pirkuma pozīcijas, gan verot vaļā kontraktus pret tiem, kuri tur graudus. No 17. jūnija līdz 8. jūlijam spekulatīvie investori palielināja savas likmes uz kviešiem, kukurūzu un sojas pupām par 318,4 tūkstošiem kontraktu.

Nopietnākās likmes ir piedzīvojusi kukurūza, kuras tirgos summa starp pirkuma pozīcijām un likmēm pret pirkumiem ir negatīvi 228,7 tūkstoši kontrakti. Šīs masīvās likmes ne vien dod peļņu konkrētajiem investoriem (ja to prognozes izrādās precīzas), bet arī pašas par sevi ir pēdējo nedēļu viens no spēcīgākajiem cenas ietekmētājiem.

Spekulāciju apjoms visticamāk saglabāsies liels, jo ‘contango’ fenomena (nākotnes cenas tirgos ir ievērojami lielākas par šodienas cenām) dēļ investori, kuri liek likmes pret kviešiem vai ASV dabasgāzi, tie gūst peļņu gan no cenu krituma, gan no tā, ka cenas saglabājas nemainīgas. Tiem investoriem, kuri grib likt likmes pret pesimistiem jau šodienas darījumos, viņiem par graudu iepirkšanu nākas maksāt milzu komisijas. Tas turpinās radīt negatīvu spiedienu uz cenām. Vienlaikus pesimistiskie investori maksā ar īpašu risku – ja tirgu piemeklēs fundamentāli satraucošas ziņas, var sākties ķēdes reakcija uz otru pusi, šāda tehniskā situācija tirgu padara ļoti dinamisku.

Kviešu tirgos kritums vismaz pagaidām ir apstājies, mēs DEC MATIF grafikos redzam vāju īstermiņa barjeru cenām nekrist zem 230 EUR/t un mēs redzam akmens cietu ilgtermiņa barjeru cenām nekrist zem 200 EUR/t. Ļoti pozitīvi dati no ražas novākšanas varētu būt tas faktors, kurš varētu cenas paspiest zemāk, bet vienlaikus arī jāņem vērā, ka spekulanti lielu daļu pulvera ir izšāvuši.

Īstermiņā jaudīgi bija argumenti kviešu cenu kritumam – straujā ražas novākšana un samērā labi pirmie dati, procentlikmju samazinājumu neizbēgamais sākums un fundamentālās ziņas papildināja tehniska spekulatīvo investoru kampaņas inerce. Nepazuda arī pārpildītās dabasgāzes noliktavas, samērā lielās kviešu noliktavas un pārlieku mazais pieprasījums.

Ilgtermiņā par sevi var atgādināt argumenti kviešu cenu kāpumam – ražošanas sarukums eksporta valstīs, matemātiskais bez-zaudējuma punkts Eiropas un ASV lauksaimniekiem un atrašanās deficīta tirgū, kur ražošana ir zemāka par patēriņu. Lielais, bet dusošais drauds, protams, ir kara ietekme uz Krievijas un Ukrainas graudu eksportu.

Jaunākās ziņas

GDPR