Makroekonomikā ASV un Eiropas ekonomikas iet dažādus ceļus

ASV inflācija janvāra mēnesī piedzīvoja negaidītu 0,5% viena mēneša kāpumu un gada inflācija pakāpās līdz 3%. Janvāra mēnesī ekonomika piedzīvoja izteiktu kāpumu enerģētikas sektorā. Izteiktu kāpumu piedzīvoja degvielas, dabasgāzes, transporta un lietoto auto cenas. Inflāciju stimulē arī jaudīgā ekonomika un politiska neziņa, īpaši par tarifiem.

ASV ar 4. februāri ir noteikusi papildu 10% tarifu, jeb ievedmuitas nodokli precēm no Ķīnas. Tiek solīts, ka ar 4. martu 25% tarifs tiks noteikts arī Kanādai un Meksikai, neskaitot atvieglojumus atsevišķās preču grupās. Un ar 12. martu tiks noteikts 25% tarifs alumīnijam un tēraudam, kurš attieksies uz visām valstīm, ieskaitot Eiropas Savienību un Kanādu. Tāpat tiek ziņots, ka Eiropas Savienība varētu piedzīvot 25% lielu vispārējo tarifu. Tiek apspriesti arī citi tarifi. Tarifu iespējamība stimulē uzņēmējus iepirkt krājumus pirms nodevu izziņošanas.

Tarifu ietekme uz ASV lauksaimniekiem varētu būt dažāda – tarifs metāliem sadārdzinātu lauksaimniecības tehnikas izmaksas, kas laika gaitā sadārdzinātu ASV kviešu pašizmaksu un to cenu reģionā, tikmēr atbildes soļi no Ķīnas un Meksikas varētu ierobežot ASV graudaugu eksportu, liekot ASV lauksaimniekiem samazināt cenu.

Saglabājoties lielai inflācijai, ASV varētu veikt tikai 1 procentlikmju samazinājumu 2025. gadā, salīdzinot ar iepriekš gaidītiem vairākiem samazinājumiem. Savukārt, ja saglabātos zema inflācija Eiropā, tas ļautu Eiropai veikt trīs likmes samazinājumus. Attiecīgi 6 mēnešu Euribor piedzīvoja tālāku kritumu līdz 2,4%, salīdzinot ar 3,9% pērn šajā laikā.

Šāds abu ekonomiku atšķirīgais kurss liktu pieaugt ienesīgumam noguldījumos dolāros un naudas ieplūšana ASV tālāk samazinātu eiro vērtību pret dolāru. Eiropas lauksaimniekiem ļoti izdevīgs scenārijs, jo tas attiecīgi ļautu Eiropas kviešus tirgot relatīvi dārgāk par ASV konkurentu preci. Zemā eiro kursa ietekmē Eiropas kvieši tirgojas 6,89% dārgāk kā pirms gada, kamēr ASV kvieši ir kļuvuši 6,04% lētāki.

Vēl izmisīgākos konkurences apstākļos atrodas Krievijas lauksaimnieki, kuri piedzīvo kārtējo USD/RUB valūtas pāra iegrimumu. Šī gada laikā valūtas pāris ir zaudējis 23,2% savas vērtības, padarot Krievijas kviešu eksportu nekonkurētspējīgu. Krievijas eksportētāju likmes ostās ir 183 dolāri par tonnu, kamēr FOB cena ir 244 dolāri par tonnu. EUR/RUB pāris šī gada laikā kritis par 20%.

Eiropas dabasgāze turpināja savu kritumu un 27. februārī tirgojās par 44 eur/mwh, salīdzinot ar 59 eur/mwh 11. februārī. Gāzes cena ir zemāka, jo noliktavas ir izturējušas sezonu. Eiropas ziema saglabājas relatīvi silta un arī Ukrainas miera sarunas rada optimismu.

Eiropas kviešu eksports uz 16. februāri par 36% zemāks kā pērn šajā laikā. Kritums lielākoties nāk no Francijas (-36%), Polijas (-56%), Vācijas (-35%), kamēr Baltijas (-5%) eksports saglabājas spēcīgs. Tāpat zems arī Krievijas eksports, ar aptuveni 2 miljonu tonnu kviešu eksportu februārī, pretstatā 3,6 miljoniem tonnu pagājušā gada atbilstošajā mēnesī.

Eiropas kviešu sējumu stāvoklis vērtējams kā labs, atsaucoties uz Eiropas Komisijas MARS datiem. Vienlaikus mitrais laiks Francijā un sausums Eiropas Austrumos rada riskus.

Par spīti mitrajiem apstākļiem Francijas ziemeļos, nedaudz uzlabojies Francijas kviešu novērtējums. 74% kviešu atradās labā vai lieliskā stāvoklī, salīdzinot ar 73% pirms nedēļas un 69% pirms gada šajā laikā.

Februāra pirmās dekādes noslēgumā, anticiklona ietekmē virs Latvijas, samazinājās mākoņu daudzums un pakāpeniski sāka pazemināties gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī.

Kurzeme un Zemgale

Laika posmā no 6. līdz 17. februārim šajos reģionos tika novērota stabila temperatūras pazemināšanās zem 0 °C atzīmes. Aukstā gaisa ienākšana veicināja mākoņu daudzuma samazināšanos, radot apstākļus ilgstošam kailsalam. Salīdzinot ar 2024. gadu, šogad kailsals noritēja bez stipra vēja, kas ziemājiem šajā ziemošanas periodā rada papildu pārbaudījumus. Daži zemnieki ziņoja, ka, augsnes virskārtai strauji atdziestot bez sniega segas, temperatūra 10 cm dziļumā arī nokritās zem 0 °C.
13. februārī, iegriežoties vējam no Rīgas jūras līča puses, parādījās pirmās sniega pārslas, un laika posmā no 15. līdz 17. februārim Kurzemē un Zemgalē izveidojās sniega sega. Dažviet Kurzemē tā sasniedza vien 5–7 cm, savukārt biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā (24 cm) un Rīgā.

Februāra izskaņā, mainoties laika apstākļiem un kļūstot siltākam, samazinās sniega segas biezums uz ziemājiem. Saules staru ietekmē sniega sega sarūk, un daudzviet gan Kurzemē, gan Zemgalē novērojami apbrūnējuši labību lapu gali, kas sala ietekmē ir bojāti un izžuvuši.

Kas notiek ar cerošanas mezglu? Pagaidām to ir grūti novērtēt, jo priekšā vēl marts. Kailsala vizuāli izteiktāka ietekme novērojama zemākās lauku vietās un platībās ar vieglāku augsnes struktūru.

Savukārt ziemas rapša sējumu izvērtēšanu vislabāk veikt, kad iestājas stabili silts laiks un atjaunojas veģetācija. Pēc sniega nokušanas lauka ainava var būt mānīga, tāpēc jānogaida, līdz augi sāk aktīvi augt.

Latgale un Vidzeme

Latgalē sējumi aukstuma periodu dažviet sagaidīja jau ar sniega segu, kas laukus pakāpeniski sāka klāt februāra pirmajā dekādē. Tādēļ aizvadītais aukstuma vilnis, visticamāk, augiem būtiskus postījumus nav radījis. Savukārt Vidzemes reģionā sniega sega izveidojās līdzīgi kā Kurzemē un Zemgalē.

Lai gan Latvija nav liela teritorija, tā var pārsteigt ar lokālām temperatūras atšķirībām. Piemēram, 20. februārī temperatūra dažādās vietās svārstījās no –4 °C līdz pat –19,7 °C Daugavpilī, kur tika fiksēta zemākā temperatūra šajā ziemā. Februāra beigās laukus joprojām sedz sniega kārta, un laika apstākļi saglabājas stabili.

Katra saimnieka sapnis ir, lai  pavasara iestāšanās notiek lēni, bez straujām temperatūras svārstībām un ar mērenu nokrišņu daudzumu. Lai mums piepildās!

Informācija sagatavota izmantojot VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (LVĢMC) datus, Scandagra Latvia darbinieku vērojumus un datus.