Scandagra Latvia Kompetenču centra ziemas rapša hibrīdu salīdzinājumu rezultāti 2024./2025. gada sezonā
Kā pagāja rudens?
Lai arī rudens raksturojās kā silts, labvēlīgs augu augšanai, pēc šķirņu izmēģinājumu sējas iestājās nedaudz vēsāks periods – vairāk septembrim raksturīgas temperatūras, un dīgšanas process norisinājās nedaudz lēnāk nekā agriem sējas termiņiem. Sējumi vienmērīgi sadīga 29. septembrī. Ziemas kvieši ļoti labi saceroja – bija 2–4 produktīvie stiebri, rudens periodā nepārauga.
Kā pagāja ziema?
Ziema Kompetenču centrā bija salīdzinoši īsu laiku, kā jau visā Latvijā. Februāra pirmās divās nedēļās pazeminājās gaisa temperatūra, un 13. februārī tā bija viszemākā -13,4 °C. Sala laikā Kompetenču centra sējumi atradās kailsalā. Tikai īsu brīdi pirms atkušņa uzsniga 2,5 cm bieza sniega sega. Aukstuma periodā lielas vēja brāzmas netika novērotas, kas varētu bojāt sējumus. Taču mainīgās temperatūras vairāk ietekmēja lapu galus, kuri atradās virs sniega segas.
Izvērtējot sējumus pēc ziemošanas un sniega nokušanas, to stāvoklis bija labs – bojāgājušie augi netika novēroti. Vismazāk lapu bojājumi pēc ziemas bija novērojami šķirnēm KWS Emil, Zeppelin, KASK, SY Landrich, Creator.
Pavasarī…
2025. gada kalendārā pavasara (marts–maijs) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads).
Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kas sākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta.
Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās, un tika piedzīvots nedēļu ilgs vēsuma periods – līdz pat sniega segai 10. aprīlī. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Aprīlī Kompetenču centrā temperatūras maksimums bija +26,5 °C, bet zemākā -5,8 °C.
Maijs bija vēss – gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī.
Vasaras izaicinājumi!
Jūnijs un jūlijs bija salīdzinoši vēsi, saulaino dienu bija ļoti maz – pārsvarā apmākušās dienas. Tikai jūlija vidū palika nedaudz siltāks un saulaināks.
Nokrišņu sadalījums pavasarī bija nevienmērīgs, un tas turpinājās visu veģetācijas periodu (skat. tab.). Lielākie nokrišņi Kompetenču centrā bija tieši jūlijā, graudu veidošanās laikā: 16. un 17. jūlijā nolija 118 mm, bet laika posmā no 28. līdz 31. jūlijam – 97,23 mm.
Uzskaitītie nokrišņi sezonas laikā norāda, ka to daudzums dažos mēnešos vairākkārt pārsniedz normas un lielie nokrišņi ir kavēklis augu normālai attīstībai.
Nokrišņu sadalījums pa mēnešiem (marts-jūlijs, 2025) Kompetenču centrā.
Ko mēs šogad secinājām?
Ziemas kvieši ļoti labi saceroja, bija 2–4 produktīvie stiebri, rudens periodā nepārauga, barības vielu trūkumi netika novēroti. Gandrīz visām šķirnēm uz vecākām lapām pirms aukstuma iestāšanās varēja redzēt pa kādam kviešu lapu pelēkplankumainības (Septoria tritici) radītam plankumam, bet dažām šķirnēm novērojām arī brūnās rūsas (Puccinia recondita) pazīmes.
Izvērtējot sējumus pēc ziemošanas un sniega nokušanas, to stāvoklis bija labs – bojāgājušie augi netika novēroti, rudenī stiebru atmešana nebija vērojama.
Vismazāk lapu bojājumi pēc ziemas bija šķirnēm KWS Emil, Zeppelin, Kask, SY Landrich, Creator. Ziemas kviešu šķirnei Bright bija redzami rūsgani lapu gali, ko izraisīja krasas temperatūras svārstības pavasarī, taču salīdzinājumā ar citām ziemas kviešu šķirnēm, kas no tā cieta vairāk, šie bojājumi nebija kritiski.
Lieli nokrišņi veģetācijas sezonas laikā bija būtisks kavēklis augu normālai attīstībai.
Izaicinājums maijā – noķert īsto brīdi, kad augu aizsardzības līdzekļu lietošanai ir atbilstoša ziemas kviešu attīstības stadija un arī laika apstākļi būtu labvēlīgi (bez stresa ietekmes). Papildu izaicinājums – paspēt uz lauka to arī izdarīt.
Ņemot vērā, ka vasara bija nokrišņiem bagāta, vārpu fuzarioze (rozā graudi, Fusarium spp.) praktiski netika novērota uz Scandagra Latvia portfelī esošajām šķirnēm.
Veldres noturība pie šī gada apstākļiem ar SCA tehnoloģiju bija laba.
Nogatavošanās norisinājās secīgi – agrīnā segmenta šķirnes nogatavojās pirmās (SY Euclide, KWS Emil, Zeppelin), tehniskā gatavība iestājās 21.–22. jūlijā. Vidējā segmenta šķirnēm (Bright, Kask, SY Landrich) tā sāka parādīties vēlāk – 27. jūlijā. Creator nogatavojās dažas dienas vēlāk nekā iepriekšminētās šķirnes.
Smagākās augsnēs ar pārmērīgu mitrumu cieta šķirnes ar garāku veģetācijas periodu (Creator). Lai gan tā ir atsaucīga uz mitrumu, pārāk liels daudzums nāca par sliktu, un Kompetenču centrā šī šķirne ātrāk beidza veģetācijas periodu – īsāk sakot, saknes nosmaka.
Raža pie 14% mitruma, t/ha
Proteīns, %
Lipeklis pie 14 % mitruma
Tilpummasa, 14%, kg/hl
Krišanas skaitlis, sek.
Krišanas skaitlis visjutīgākais uz mitruma apstākļiem ir Zeppelin, ja šķirne sasniegusi tehnisko gatavību, nevar atlikt kulšanu uz pēclietus periodu. Ilgstoša lietus ietekmē var pazemināties krišanas skaitļa rādītāji arī Bright. No agrīnā segmenta KWS Emil ir ar stabilu krišanas skaitli.
Proteīna saturs graudos pārsvarā atbilda 2. un 3. grupas kvalitātes rādītājiem, kā norādīts šķirņu aprakstos. Plānojot ražošanas sējumus, jāņem vērā, ka, audzējot šķirnes ar intensīvu tehnoloģiju un augstākiem N mēslojuma līmeņiem, ir potenciāls paaugstināt kvalitātes rādītājus.
Lipekļa saturs graudos bija starp 2. un 3. pārtikas kvalitātes grupu. Lipekļa veidošanai svarīgi ir sabalansēt N:S attiecību, kā arī būtiski ir laika apstākļi – sabalansēts mitrums un saulainas dienas grauda nobriešanas laikā. Iespējams, ka augstam ražas potenciālam ar N 160 kg/ha un S 24 kg/ha bija par maz. To precīzi noteiks graudu ķīmiskās analīzes, kas parādīs, kurš no elementiem bijis limitējošais.
Jūlija lietus ražas nobriešanas laikā ietekmēja kvalitātes rādītājus – visvairāk tilpummasu.
